Ievads.
Ģimeni uzskata par vienu no sabiedrības pamat institūtiem. Dzīves garumā cilvēks esot iesaistīts dažādās sociālās grupās – skolas klase, sporta komanda, draugu loks vai kolēģi – bet tikai ģimene ir viena no sociālām grupām, kuru cilvēks nekad nepametīs.
Ģimeni kā institūciju pēta vairākas zinātnes, it īpaši filozofija, socioloģija, sociālā psiholoģija un demogrāfija. Konceptuālā skatījumā pirmie to sāka pildīt filozofi. Iespējams, ka vispilnīgākā ar ģimeni saistīto jēdzienu sistēma atrodas Imanuēla Kanta, Johana Gotlība Fihtes un Georga Vilhelma Frīdriha Hēgeļa darbos. Socioloģijā ģimene par patstāvību pētīšanas objektu kļuva 19. gs. vidū – laikā, kad sociālās un humanitārās zinātnes vairāk vai mazāk nodalīja savu pētniecības sfēru. Par ģimenes izpētes teorētisko bāzi socioloģija plaši izmantoja filozofiskās un etnokulturoloģiskās teorijas, tomēr jau sākotnēji tā tiecās veidot savu specifisku skatījumu, kurā ģimene ir sociāla institūcija vai grupa.1
Ģimene.2
Ģimene, tā ir sociālais institūts, kurš ir bāzēts uz laulības, bērnu dzimšanas vai adoptācijas. Ģimenes locekļiem ir kopuma sajūta un vēlme sevi nosaukt par ģimeni.
Ģimeni var uzskatīt par tuvības sistēmu, kurā iesaistīti cilvēki ar mērķi izveidot savienību, balstītu uz garīgiem, materiāliem un sociāliem principiem. Tuvības sistēmai ir noteikti likumi, piemēram tādi ka partneru skaits, partneru dzimums, sociālās, reliģiskas, nacionālas kategorijas. Pamatojoties uz šiem likumiem, var izdalīt dažādas laulību modeļus.…