IEVADS
Ģimene! Ko šīs vārds nozīmē mūsdienas? Vai viņam ir tik pat lielā nozīmē kā tas bija pirms simts gadiem? Protams, ģimene kā bija, tā arī palika par galveno cilvēku sabiedrības institūtu, taču ar katru gadu tā kļūst arvien nenozīmīgāka. Mūsdienās cilvēki uzskata, ka nav obligāti veidot ģimeni, lai regulētu seksuālas attiecības un mēģinātu atražot iedzīvotāju kopskaitu, jo var dzīvot arī bez likumīgam laulībām, lai dzimtu bērnu un notiktu seksuālas attiecības. Taču cilvēki nedomā par sekām, kuras viņus sagaida.
Šajā referātā es gribētu apskatīt ģimenes jēdzienu kā vispār pieņemto, tās funkcijas un veidus, galvenos ģimenes veidošanas cēloņus, bet visvairāk gribu uzsvērt problēmas, kas ir saistītas ar mūsdienu ģimeņu attīstību.
Ģimene, ko mēs vispār saprotam ar šo vārdu, vai tas ir vienkārši burtu sakopojums, kuru mēs izmantojām jau ilgus gadu simtus. Protams, nē! Katrs cilvēks, kas ir dzimis ģimenē saprot, ka ģimene ir pamats viņu dzīvei. Ar šo vārdu cilvēks sastopas visu savu mūžu, sākumā viņš piedzimst un dzīvo savu vecāku ģimenē, pēc tam veido savu ģimeni, audzina savus bērnus.
Ģimene ir viens no vissenākiem sabiedrības institūtiem: tā radās pirmatnējas sabiedrības pamatā vēl pirms klašu radīšanās. Ģimenes sabiedriskā vērtība saistīta ar dzīvības “radīšanu un atražošanu”, bērnu audzināšanu.
Ģimene ir galvenais cilvēku sabiedrības institūts. Tas ieslēdz daudzumu citu institūtu, tas ir, laulību, radu, mātes, tēva, privātīpašuma, sociālas bērna aizsardzības un aizbildniecības institūti.
Ari sabiedrības labklājības pamats ir katras ģimenes labklājība. Valsts uzdevums ir radīt labvēlīgus apstākļus, lai ļautu ģimenei pašai rūpēties un veicināt tās locekļu attīstību un funkcionēšanu. Demokrātiskas valsts pamats ir vesela un stipra ģimene, kurā veidojas pilnvērtīgi sabiedrības locekļi. Valsts nevar pārņemt tās funkcijas, kuras vienmēr ir pildījusi ģimene. Taču tā var radīt apstākļus, kas ļautu ģimenei apmierināt tās pamatvajadzības un īstenot tās funkcijas. Tādējādi tiktu stiprinātas ģimenes spējas regulēt pašai savu dzīvi, un ģimenes locekļi spētu sniegt viens otram nepieciešamo palīdzību un atbalstu.
Tādēļ viens no uzdevumiem ir palielināt ģimenes lomu un saglabāt ģimeniskās vērtības. Dramatiskās izmaiņas Latvijas ģimeņu struktūrā prasa izstrādāt un īstenot vienotu un integrētu ģimeņu atbalsta politiku, kas ar juridiskiem, sociāliem un ekonomiskiem līdzekļiem atbalstītu ģimeni, tādējādi palīdzot tai veikt savas funkcijas sabiedrībā.
1. ĢIMENE, KĀ SOCIĀLAIS INSTITŪTS
Mūsdienu sociāli attīstītajā pasaulē visa sabiedrība tiek strukturēta sociālajos institūtos. Tas ir sabiedrības strukturētības veids, kurš nosaka specifisku indivīdu darbības, saskarsmes, apziņas ieviržu kopumu cilvēka eksistences telpā. Galvenie sociālie institūti ir ģimene, reliģija, izglītība, komunikācija. To loma indivīda dzīvē ir atšķirīga un mainīga. Līdzšinējā cilvēces pieredze ļauj saskatīt vairāku sociālo institūtu īpaši noturīgo lomu dažādās politiskās un ekonomiskās sistēmās. Pirmkārt, tas attiecas uz ģimenes strukturāli funkcionālo jomu. Tas tādēļ, ka tieši ģimene ir indivīda pirmais sociālais institūts un tam ir salīdzinoši vislielākā loma cilvēka attīstībā.
…
