Secinājumi un priekšlikumi
1. Darba autore secina, ka vairums vecāku lasa kopā ar bērniem, bet nepievērš pietiekami daudz uzmanības bērnu kļūdu labošanai, kas pieļautas lasot, sarunām par tekstu pēc izlasīšanas, jautājumiem un atbildēm par izlasīto.
2. Izpētot iegūto informāciju teorētiskajā daļā, autore uzzināja, ka bērns mācās vairāk no redzētā nekā dzirdētā. Bērnam ir svarīgi redzēt lasām kādu, kas viņam ir vistuvākais, piemēram, ģimenes locekļus. 1/10 daļa no vecākiem paši lasa grāmatas un dara to ar prieku, un tieši šo vecāku bērniem bija novērota lasītprasme augstā vai ļoti augstā līmenī.
3. Autore, pētot lasītprasmi, secina, ka lasīšanas procesā ir svarīgas tādas maņas kā, piemēram, uztvere, redze, dzirde, atmiņa un citas, kas šajā vecumā sāk nostabilizēties. Anketējot darba autore noskaidroja, ka veiksmīga lasītprasmes attīstīšana sākas tad, kad tiek izmantotas radošas pieejas, kā bērnu ieinteresēt lasīt, iemācīt lasīt ar prieku. Dažādi spēļu elementi, atraktīvas nodarbības, metodes, kas sevī ietver šīs maņas var visefektīvāk veicināt lasītprasmi, kā arī citas prasmes.
4. Svarīgi ir izvēlēties bērnam interesējošu literatūru, grāmatas, kas raisīs bērnā vēlmi lasīt vairāk. Svarīgi ir rosināt interesi lasīt, skatīties, klausīties dažādas grāmatas, lai jau agrīni bagātinātu vārdu krājumu, kas uzlabos teksta izpratni, attīstot un pilnveidojot lasītprasmi.
5. Vairums vecāku lasa kopā ar bērnu tikai tad, kad bērns to lūdz palīdzību.
…