Darba mērķis bija izpētīt sabiedrības uzbūvi Bizantijas impērijā, uzsvaru liekot uz ģimenes un laulības jautājuma problēmu Bizantijā, gimenes nozīmi sabiedrībā. Aplūkošu praktiskas lietas, piemēram, saderināšanās rituālu, laulības, sieviešu, bērnu stāvokli ģimenē un sabiedrībā kopumā. Akcentējis esmu arī likuma ietekmi uz lualības dzīvi, sodu piemērošanu par laulības pārkapšanu. Atsevišķu sadaļu veltīta Bizantijas imperatorei Teodorai – ar nolūku apgāzt uzskatu, ka sieviete austrumos bija noniecināta būtne. Referāts balstīts uz likumiem– gan Justiniāna, gan romiešu, izmantotas arī grāmatas par feodālisma aizsākumiem un verdzības sistēmas sairumu Bizantijā, izmantoti arī interneta resursi.
BIZNATIJAS SABIEDRĪBAS VĒSTURE. IMPERATORU AMBĪCIJAS.
Pretēji pastāvošajam viedoklim Bizantijas nosaukums ieviesās tikai 19.gs., un būtībā ir neprecīzs, jo paši bizantieši valsti sauca par Romas impēriju jeb Otro Romu un sevi par romejiem, bet citas tautas bizantiešus sauca par grieķiem.1 Grūti noteikt precīzu laiku, kad "beidzās" Romas impērija un "sākās" Bizantija – šis periods sākas no 292.gada (Diokletiāna impērijas dalīšana) līdz 476.gadam (Romula Augustula atteikšanās no varas). …