„Šajā laikā tika uzrakstīts daudz dažādu tulkojošo div-, trīs un vairākvalodu vārdnīcu, kas liecināja par lielu valodas materiāla uzkrāšanas un apkopošanas darbu”13 – jau 17. gadsimta beigās Francijā iznāca, piemēram, skaidrojošā vārdnīca.
Ņemot vērā šos vēsturiskos faktus, varam secināt, ka valodniecība 18. gadsimtā bija diezgan attīstīta, jo īpaši salīdzinošajā sfērā. Savā ziņā arī Stendera darbi bija salīdzinoši – viņš nostādīja vienkāršās tautas valodu līdzās muižnieku un aristokrātu valodai – vācu valodai, pierādot, ka tās nav ne sliktākas, ne labākas viena par otru, bet gan līdzvērtīgas un spējīgas pastāvēt paralēli blakus. Milzīga nozīme bija arī tam, ka Stendera vārdnīca un gramatika iepazīstināja citu zemju valodniekus ar latviešu valodu un deva iespēju arī latviešu valodu iesaistīt 18.gs. beigu un 19.gs. pirmās puses salīdzināmās valodniecības pētījumos - pamatojoties tieši uz G.F.Stendera darbiem, 1772.g. Kopenhāgenā K.F.Temlers sastādīja pirmo latviešu valodas salīdzināmo vārdnīcu „Glossarium letticum”, kur latviešu vārdi sastatīti ar lietuviešu, vācu, angļu, latīņu, grieķu un dažu slāvu valodas vārdiem.
G.F.Stenders visu savu dzīvi ir veltījis zināšanām un izglītībai, nepaturot tās tikai sev, bet daloties tajās ar saviem laikabiedriem – lielāko daļu mūža veltot latviešu tautas izglītošanai, paralēli mācītāja amatam attīstot sevī zinātnieka talantu daudz un dažādās jomās. Dzimis vācu ģimenē, uz sava kapakmeņa licis rakstīt „latvis”- tā ir Stendera piederības un uzticības zīme tautai, kuras gaišajai nākotnei ziedojis lielu daļu sava mūža. Gothards Fridrihs Stenders ir izcila personība latviešu kultūras vēsturē – viņa devums ir bagātīgs un nenovērtējams 18. gadsimta vēstures liecība.
…
