G.F.Stendera devums valodniecībā tā laika Eiropas valodniecības kontekstā

G.F.Stenders pirmais rakstīja latviešu dzimtcilvēkam adresētas laicīga satura prozas un dzejas grāmatas, viens no pirmajiem- populāri zinātniskus sacerējumus. Latviešu valodu Stenders apguvis tik labi, ka spēja izstrādāt ilgi nepārspētu gramatiku un vārdnīcu. Viņa iedibinātās tradīcijas latviešu literatūrā samanāmas līdz 19. gadsimta otrai pusei.
Plašās zināšanas, intensīvā literārā un zinātniskā darbība Stenderu radikāli šķir no parastā vācu mācītāja tipa Latvijā. Viņš interesējies ne vien par teoloģiju, bet arī par filozofiju, matemātiku, dabaszinātnēm, fiziku, astronomiju, ģeogrāfiju, pedagoģiju.
Stenders dzīvoja pretrunīgā laikmetā, pretrunas ir viņa pasaules uzskatā, izpaužas darbos.
Lai labāk izprastu G.F.Stendera devumu valodniecībā tā laika Eiropas valodniecības kontekstā, savā referātā izmantoju šādas grāmatas: Čakars O., Grigulis A., Loberga M. Latviešu literatūras vēsture no pirmsākumiem līdz 19.gs.80.gadiem. –R.: Zvaigzne, 1990.; Gudriķe B., Knope E., Rožkalne A., Tabūns B., Zālītis J.Latviešu rakstniecība biogrāfijās.-R.: LZA LITERATŪRAS, FOLKLORAS UN MĀKSLAS INSTITŪTS, 1992.; Ozols A. Veclatviešu rakstu valoda.-R.: Liesma, 1965.; Stenders G.F. Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas.-R.: Liesma, 1988.…