Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
4,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:818038
 
Vērtējums:
Publicēts: 09.11.2006.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 10 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
  Geštalpsiholoģijas pamatlicēji    4
  Kurts Levins    6
  Geštaltpsiholoģija    8
  Geštalta principi    9
  Geštalta tēzes un faktori    9
  Geštaltpsiholoģijas izplatība    12
  Radošā domāšana    13
  Izomorfisms    13
  Ietekmes uz geštaltpsiholoģiju    15
  Cīņa ar Biheiviorismu    15
  Geštalta sacelšanās    15
  Geštaltpsiholoģijas kritika    16
  Hormika psiholoģija    18
  Hormika teorijas    19
  Reakcijas par McDugala teorijām    20
  Secinājumi    21
Darba fragmentsAizvērt

Psiholoģija ir zinātne, kurai ir neskaitāmas nozares un virzieni. Kā viens no šiem virzieniem ir geštaltpsiholoģija. Kaut arī šis virziens pastāvēja īsu laiku, tas tomēr ir licis spēcīgus pamatus turpmākai psiholoģijas pētīšanai un izzināšanai.
Geštaltpsihologi apziņu izprata kā veselu struktūru kopumu. Tā radās kā protests pret Vilhelma Vunta psiholoģiju.
Geštalta skola bija pirmā kustība Vācijā, kura, balstoties uz eksperimentāliem pētījumiem pierādīja, ka pastāv uztveres fenomens, kuru noliedza Vunts. Geštaltpsihologu ideja bija, ka psihe – kā nesadalīts veselums – tēls. Vislielāko ieguldījumu Geštaltpsihologi deva uztveres, domāšanas un motivācijas pētīšanā, kā arī ieviesa dažādus jēdzienus, kurus mēs vēl izmantojam vēl joprojām, piemēram, insaits, pretenziju līmenis un vadības stils. Geštalpsiholoģijas pamatlicēji
Makss Vertheimers dzimis 1880. gadā Prāgā, studējis pie Kilpes un 1904. gadā ieguvis doktora grādu Vircburgā. 1910. gadā Frankfurtē viņš uzsāka eksperimentus ar kustību ilūzijām. Izmantojot tādas ierīces kā stroboskops un tahitoskops, viņš demonstrēja virkni vienkāršu objektu un pierakstīja subjektu vizuālos iespaidus. Viens no viņa eksperimentiem bija šāds: viņš demonstrēja vertikālu līniju pozīcijā a un tad nomainīja līnijas pozīciju pa labi vai pa kresi no a uz pozīciju b. Viņš turpināja šīs līnijas demonstrēt, mainot to pozīcijas ļoti ātri – abababab. Kādu laiku vērotājs redzēja līnija pārvietošanos no pozīcijas a uz pozīciju b, bet kad pagāja ilgāks laiks, vērotājs redzēja tikai kustību un vairs neizšķīra atsevišķus objektus.…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties