Secinājumi
Bakalaura darba mērķis bija noskaidrot stacionāro veselības aprūpes iestāžu medicīnas māsu kompetenci attiecībā uz veselības aprūpes sniegšanu geriatrijas pacientiem. Pētījums tika veikts x slimnīcas neiroloģijas, terapijas un ķirurģijas nodaļās, aptaujājot attiecīgo nodaļu medicīnas māsas.
Tāpat pētījumam tika izvirzītas divi izpētes jautājumi: 1) Noskaidrot kāds ir medicīnas māsu pašnovērtējums par savu kompetenci geriatrijas pacientu aprūpē? 2) Noskaidrot medicīnas māsu izpratni par geriatrijas pacientiem raksturīgākajām aprūpes un saskarsmes īpatnībām.
Darba gaitā autore nonāca pie vairākiem secinājumiem:
• Aptuveni puse respondentu apmeklē papildus kursus par geriatrijas pacientu aprūpi, kamēr puse neapmeklē. Šis ir būtisks jautājums, jo norāda, ka pastāv pieprasījums izglītojošiem kursiem par geriatriju. Tāpat šīs atbildes atklāj, ka vairāki darbinieki nav motivēti apmeklēt kursus vai, ka pastāv šķēršļi. Turpmāk medicīnas māsām vajadzētu piedāvāt vairāk kursus par geriatrijas tematiku.
• Pozitīvi autore novērtē, ka vislielāko uzmanību geriatrijas pacientu aprūpē medmāsas pievērš pacienta personības izmaiņām (43%), jo tas nozīmē, ka izšķirošais ir cilvēciskais faktors, jo, lai novērtētu personības izmaiņas ir nepieciešams izveidot saikni ar katru individuālo pacientu.
• Liels trūkums medmāsu aprūpes paņēmienos ir pasivitāte ģimenes locekļu iesaistīšanā aprūpes procesā – 47% respondentu norādījuši, ka ģimenes locekļus pacienta aprūpē iesaista reti. Šis ir ļoti svarīgs aspekts geriatrijas pacientu aprūpē, jo konkrētajiem pacientiem raksturīgs, ka tie ir atkarīgi no ģimenes locekļu un līdzcilvēku palīdzības. Tādejādi pacientiem tiek liegta labāka aprūpe mājas apstākļos.
…