ĢEOMETRISKO FORMU IZPRATNES
VEIDOŠANĀS PIRMSKOLAS VECUMĀ
TEORĒTISKĀ ANALĪZE
Pirmskolas izglītības programma paredz iepazīstināt bērnus ar ģeometriskām figūrām un to formām. Pirmskolas vecuma bērniem jāiemācās pazīt plaknē apli, trīsstūri., četrstūri., ovālu; grupēt ģeometriskas formas pēc dažādām pazīmēm. Salikt dažādas formas un figūras pēc parauga; vingrināties stilizētu priekšmetu salikšanā no ģeometriskām formām pēc parauga. Dalīt ģeometriskas formas daļās, nosaukt jauniegūtās formas.
Dabā eksistē bezgalīgi daudz krāsu toņu un formu variantu. Tomēr cilvēce ir spējusi tos pakļaut zināmai sistēmai, reducēt līdz nelielam variantu skaitam. Jebkura priekšmeta formu var reducēt līdz noteiktai ģeometriskai figūrai (ovāls, aplis, taisnstūris, trīsstūris) vai apzīmēt vairāku tādu figūru apvienojumu, kā atzīmē L. Vengers.
Pirmā izpratne par ģeometriskām formām bērniem veidojās rotaļā. Caur rotaļu bēras apgūst, ka lode ir apaļa un ripo, ka kubs ir stabils un neripo, ka no kubiem var kaut - ko celt.
Formas un formu atšķirības bērns apgūst aptaustot figūras. Bērns apvelk
ģeometriskas figūras ar roku, ar pirkstiem un seko tam ar acu kustību. Viņš prot salīdzināt formas un atšķirt formu īpašības, izmantojot taustes un redzes sajūtas, kā uzskata L. Metlina.
N. Podjakovs un Avanesova uzskata, ka pētot ģeometriskas figūras, jāievēro bērnu vecumīpamības. Sākumā bērniem ir vāji attīstīta spēja kontrolēt savu darbību ar redzi un dzirdi; vingrinoties darbībā Šie sakari un attieksmes pilnveidojās.
Priekšstati, kas bērniem veidojas, gūstot tiešu juteklisko pieredzi, bagātinot iespaidus kļūst vispārēji izpaužas elementāros spriedumos. Tie pamatojās uz zināšanām, kuras bērai gūst par apkārtējo pasauli, par lietu un parādību īpašībām. Šīs pieredzes paplašināšanās avots ir celtniecība un sadzīves darbi, ar kuriem bērnu saskārās.
Arī L. Vengers uzskata, ka ģeometrisku figūru apgūšanā būtiski ir apgūt bērniem paņēmienu apvilkt kontūru, ar skatienu sekojot rokas kustībai.
Kā atzīmē A. Sorokina, forma ir konkrēta priekšmeta pazīme un tajā pašā laikā vispārināts jēdziens, kas ļauj dažādus priekšmetus salīdzināt, grupēt, klasificēt pēc kopīgās pazīmes.
Bērna spēja uztvert, saskatīt priekšmeta formu nav iedzimta, bet veidojas audzināšanas un attīstības procesā. Protams, nevar noliegt to, ka bēras zināmus priekšstatus par priekšmetu formu iegūst no dzīves pieredzes. Taču tie paliek neprecīzi, nepilnīgi vispārināti un nekļūst par līdzekli pasaules izzināšanā.
…
