Sāksim ar vispazīstamākajām ģeometriskajām figūrām. Ar tādām, kuras ir zināmas ikvienam un ir ģeometrijas pamatā.
Sāksim ar apli, kas līdzās līnijai un punktam ir viens no ģeometrisko formu pamatelementiem. Tas apzīmē pilnības, bezgalības un mūžibas ideju un tiek izmantots kā nimbs svētuma apzīmēšanai. Apli mēdz uztvert arī kā Dieva monogrammu un simbolu, kas ietver sevī nevien pilnību, bet arī Dieva bezgalību: „Tas, kas bijis sākumā un ir tagad, un, kam nebūs beigu.”1 Aplis ir arī vīrišķā garīguma zīme. Herdera vārdnīca apli kristietībā interpretē kā ģeometrisku figūru, kas attēlo dažādas garīgas hierarhijas vai dažādus radīšanas līmeņus. Trīs saslēgti apļi simbolizē Trīsvienību2. Aplis kristīgajā tradīcijā simbolizē arī laika robežas, elementus, saules kustības periodus un mēness fāzes3.
Aplis tiek uzskatīts arī par debesu simboliku. Dantes „Dievišķajā komēdijā”, debesis, šķīstītava un elle sadalītas vairākos līmeņos (apļos). Eņģeļi bieži vien attēloti hierarhistiski nostājušies apkārt Dievam un Kristum. Aplis ir bijusi arī pamatfigūra dažām renesanses un baroka laika baznīcām4.…