Ģeofizikālo metožu pielietojums metālisko elementu meklēšanā

Metālisko elementu meklēšanai zemes dzīlēs nelielā dziļumā izmanto elektriskās, magnētiskās un gravimetriskās ģeofizikālās izpētes metodes. Informācija tika meklēta Internet avotos un pārtulkota latviešu valodā. Informācijas pieejamība ir diezgan plaša, bet tieši par atradnēm to īpatnībām un problēmām materiālus iegūt neizdevās. Darbā tika veikt apraksts par metālisko elementu pētīšanas un meklēšanas metodēm un instrumentiem.

Rūdas

Rūda ir iezis vai minerālu sakopojums (derīgā izrakteņa veids), ko var lietderīgi izmantot metālu vai minerālu iegūšanai. Starp rūdām tiek izšķirtas metālu un nemetālu rūdas. Rūdai jāsatur saimniecībā noderīgu materiālu izejvielas, piemēram, metālus, kuri ir tik lielā koncentrācijā, lai to ieguve būtu ekonomiski izdevīga. Rūdas sastāvā jābūt materiāliem, kuri ir: vērtīgi; tādā koncentrācijā, kas padara šo materiālu ieguvi, tālāko apstrādi un transportu ienesīgu; iegūstami no rūdas ar pieejamām un ekonomiski pamatotām tehnoloģijām.
Rūdu atradnēs var atrasties arī tādi iežu masīvi, kas nav piemēroti derīgo izrakteņu ieguvei. Rūdas ir galvenā derīgo izrakteņu dabā sastopamā forma, kas ir piemērota derīgo metālu (dzelzs, alvas, vara, cinka, niķeļa u.c.) rūpnieciskai ieguvei.
Galvenais, kas padara rūdas atradni nozīmīgu ir rūdas iegulas apjoms un līdz ar to tās ekonomiskā vērtība. Taču dažkārt nozīmīgas ir arī tādas atradnes, kurām nav tik lielas ekonomiskas nozīmes- tās mēdz būt kāda konkrēta rotakmens atradnes, savukārt šis rotakmens var būt nozīmīgs tikai kādai konkrētai cilvēku grupai – nācijai, kultūrai, atsevišķam indivīdam. Atradnes var būt nozīmīgas arī stratēģisko vai sociālo apsvērumu dēļ.
Dažkārt kāda noteikta materiāla rūdas atradne var kļūt rentabla vai nerentabla – ja notiek konkrētā materiāla tirgus cenu izmaiņas. Savukārt jaunu tehnoloģiju attīstība rada pieprasījumu pēc agrāk nepieprasītiem materiāliem, radot lielu vērību jau agrāk zināmajām, bet par mazvērtīgām uzskatītajām atradnēm.…