Ģeofizikālo izpētes metožu pielietošanas iespējas arheoloģijā

Ģeofizikālā kartēšana ir efektīgākais veids kā apsekot zemi. Magnetometrs īsā laika posmā uztver novirzi zemes magnētiskajā laukā (anomāliju), kā cēlonis var būt dažādu metālu senlietas (rotas), krāsnis, ugunskuru vietas, kā arī dažādu veidu akmens struktūras. Plaši tiek izmantotas arī ierīces, kas mēra elektriskās pretošanās spējas. Vispārīgi apskatot zemi, tai ir zemas elektriskās pretošanās spējas. Ja zemē ir tādi elementi, kā stipri sablīvētas akmens grīdas vai koncentrēti akmens krāvumi, tas dod lielākas elektriskās pretošanās spējas dotajai teritorijai, līdz ar to veidojas anomālija (www.eaa-smt.org).
Līdz ar to populārākās ģeofizikālās pētījumu metodes arheoloģijā ir elektromagnētiskās metodes, kas sevī ietver elektromagnētiskās pētījumu metodi (EM) un radiolokāciju (GSSI; GPR).Arheologi, kā arheologi entuziasti visā pasaulē pārsvarā balstās uz GSSI ( zemes caurskatāmo radaru – radiolokācijas metodi) un EM (elektriskās vadītspējas instrumentiem) kā labākajām ģeofizikālajām metodēm arheoloģijā, lai apsekotu un novērtētu iespējamo izrakumu teritoriju. Šīs abas metodes izmanto arī pilsētu kartēšanā, plānojot jaunās apbūves zonas, lai noteiktu veco ēku pamatus un citas senāku laiku liecības. …