1.Tiltu vispārīgs raksturojums
1.1.Tiltu un ceļu inženierbūvju veidi
Projektējamo autoceļu vai dzelzceļu trases šķērso dažādus apvidus šķēršļus – upes, jūras līčus, gravas, autoceļus, dzelzceļus, utt., kuru pārvarēšanai tiek būvētas dažāda veida inženierbūves: caurtekas, tilti, ceļa pārvadi, viadukti, estakādes, tuneļi, galerijas, balkoni un atbalstsieniņas.
Caurteka ir vienkāršākā ceļu inženierbūve. Tā domāta nelielu ūdensšķēršļu pārvarēšanai. Caurtekas nepārtrauc ceļa klātni, jo virs tās tiek veidots vismaz 50 cm augsts uzbērums.
Tilts ir ceļu inženierbūve, kas tiek būvēta upju un citu lielu ūdensšķēršļu pārvarēšanai. Tilts pārtrauc ceļa klātni, tādēļ transporta līdzekļi brauc tieši pa laiduma konstrukciju.
Ceļa pārvads ir tilta veids, kuru būvē pār citiem autoceļiem vai dzelzceļiem, lai tie šķērsotos divos līmeņos.
Viadukts ir tilta veids, kuru būvē pār dziļām gravām vai ielejām.
Estakāde ir tilta veids, kuru būvē virs ielām vai laukumiem, lai nodrošinātu kustību divos līmeņos.
2.Ģeotehniskā izpēte
2.1.Vispārējās prasības
Ģeotehnisko izpēti tilta būves vietās veic vienmēr, ja tiek paredzēta jauna tilta būvniecība, vai tiek veikta esoša tilta rekonstrukcija un nav saglabājušies sākotnējie ģeoloģiskās izpētes materiāli. Ģeotehniskā izpēte ietver plašu izpētes darbu spektru: no vienkāršas virspusē esošo grunts slāņu izpētes ar šurfēšanas metodi līdz detalizētai grunts un gruntsūdens izpētei ievērojamā dziļumā. Paredzamo darbu apjomu nosaka pamatu izvietojums, grunts apstākļu sarežģītības pakāpe, kā arī iepriekšējā informācija par sagaidāmajiem grunšu veidiem pārejas vietā.…