Gēnu inženierija

Biotehnoloģija ir dzīvu organismu izmantošana pārtikas, medikamentu vai citas produkcijas rūpnieciskā ražošanā. Tādas nozares kā alus darīšana un maizes cepšana jau sen balstījušās uz rauga mikroorganismu izmantošanu raudzēšanā, bet pienrūpniecībā dažādas baktērijas un sēnītes izmanto, lai pienu pārvērstu sierā vai jogurtā. Lielākajā daļā no biotehnoloģiskās darbības virzieniem izšķirīga nozīme ir fermentiem – vai nu no šūnām iegūtiem, vai mākslīgi radītiem.
No jaunākajām iespējām, ko pavērusi zinātnes attīstība, jāmin gēnu inženierija. Piemēram, insulīna un citu medikamentu ražošanā jau izmanto vienšūnas organismus ar pārveidotu DNS.
Jāpiezīmē, ka mūsdienās par “augstām” tehnoloģijām uzskata atomenerģiju, mikroelektroniku un gēnu tehnoloģiju, turklāt pēdējā ir īpaši moderna.
Līdz šim gēnu tehnoloģijas metodes lietoja galvenokārt attiecībā pret mikroorganismiem, kā arī eksperimentos, kuros tika audzēti augi un dzīvnieki. Šodien tiek īstenota arī somatiskā gēnu terapija – mēģinājumi aizvietot slimos gēnus ar veselajiem – līdz ar to iespējama tās lietošana attiecībā pret cilvēku. Zinātni ietekmē tas, ka publiskajās diskusijās tieši šajā aspektā tiek runāts par mākslīgu cilvēku, kas iedveš šausmas.…