Ģēnētiski pārveidoti organismi vēl nesen bija pilnīgi nedzirdēts termins, bet nu to piemin arvien biežāk. Daļa cilvēku gēnu inženieriju uztver kā brīnumlīdzekli vai visām mūsdienu pasaules likstām. Turpretim citi ir gatavi pat doties cietumā, lai tikai novērstu briesmas, ko var radīt jaunie organismi. Gēnu inženierija ir lielākais pārtikas produkcijas eksperiments visas pasaules vēsturē. 60 – 70% pārtikas, ko pārdod veikalos satur ģenētiski modificētas sastāvdaļas. Ir aprēķināts, ka nākotnē dažu gadu laikā tirdzniecībā parādīsies 50 jauni modificēti pārtikas produkti.
Ģenētiski modificēti pārtikas produkti satur jaunas pārtikas sastāvdaļas, kas agrāk nekad nav bijušas cilvēka ēdienā. Šīs komponentes nav pilnībā pārbaudītas un dažas no tām nav arī MARĶĒTAS.
Vai gēnu inženierija neapdraud jūsu ģimenes veselību? Vai tā ir nekaitīga cilvēcei? Vai tā nenodarīs pāri dabai? Neviens nespēj atbildēt uz šiem jautājumiem!
Ikvienam cilvēkam ir jāpadomā, vai ģenētiski modificēto pārtiku uztvert kā sērgu vai gluži pretēji – atbalstīt , pērkot to. T, kura puse nostāties, var izlemt tikai tad, ja ir iegūts pietiekami daudz informācijas par zinātnes iejaukšanos dabas likumos.
Gēnu tehnoloģijas attīstība izraisa daudz dažādu emociju un pretargumentu, taču ne vienmēr tie ir pamatoti. Liekas, daudzus, it īpaši vides aizsardzības aktīvistus, baida tas, ka nav paredzamas sekas, ko var izraisīt dabisko robežu pārkāpšana!
Ģenētiski pārveidota pārtika ir nopērkama arī Latvijā un iespējams, ka nākamgad šeit sāks audzēt arī pārveidotus augus.
Gēnu inženierija jeb ģenētiskā inženierija.
Tā ir bioķīmiska manipulēšana ar iedzimstības materiālu. Bieži vien tādējādi, ka šūnā ievada jaunu DNS, parasti ar kāda vīrusa vai plazmīdas palīdzību. To var darīt gan tīri zinātniskā nolūkā, gan arī lai radītu kādā ziņā praktiski noderīgus augus, dzīvniekus vai baktērijas, Šādus organismus, kuriem ir svešs gēns, sauc par transgēniskiem organismiem.
Gēnu inženierijā praktizē arī gēnu „graizīšanu” un „pāršūšanu”. Tā var ne vien iegūt jaunas atziņas par šūnu darbību un reproducēšanos, bet arī sasniegt praktiskus mērķus.
Piemēram, augiem, kurus audzē pārtikai, šādi var piešķirt spēju piesaistīt slāpekli, kas atrodams dažādās baktērijās, un tādējādi mazināt vajadzību pēc dārga mēslojuma. Tāpat vienkāršas baktērijas ar gēnu inženierijas metodēm var pārveidot tā, ka tās sāk producēt retas ārstniecības vielas.
Gēnu inženierijas sasniegumi jau pavēruši iespēju ražot cilvēku insulīnu, cilvēka augšanas hormonu un vairākus hormonus, kuri stimulē kauli smadzeņu veidošanos. Šādā ceļā iegūstamas arī jaunas dzīvnieku šķirnes un tīrās līnijas; piemēram, 1989. gadā Savienotajās Valstīs patentēta jauna peļu līnija(Eiropas patentu valde iesniegumu noraidīja)
Gēnu inženierijas ceļā iegūta vakcīna pret kādu lenteni, kas aitām rada cisticerozi(līdzšinējās vakcīnas lielākoties aizsargā pret baktērijām un vīrusiem) Pastāv risks, ka vienas baktērijas gēnus pārstādot cita veida baktērijā(bieži izmanto escherihia colo, kas mīt cilvēka zarnās) var rasties kāds kaitīgs celms. Šī iemesla dēļ ievēro stingrus piesardzības noteikumus un jauniegūtajām baktērijām kaut kādā veidā atņem spēju eksistēt ārpus laboratorijas sienām.
Dažkārt zinātnieki ir pārliecināti, ka viņus vada vislabākie nodomi. Piemēram, viņiem liekas, uzlabo mūsu ikdienas pārtiku – tomātiem ir ļoti īss augšanas periods, tie nevar paspēt pilnībā nogatavoties, ja iestājas vēss laiks, tajā pat laikā zivis var labi dzīvot aukstā ūdenī – tātad tās ir izturīgas pret aukstumu. Kā rīkoties – lai apvienotu šīs abas īpašības – gēnu, kas nosaka zivju aukstumizturību, pārnes uz tomātiem – tie tagad var augt ilgāku sezonu.
…
