Nobeigums (secinājumi).
1. Lai arī zinātnieki apgalvo, ka gēnu tehnoloģijas ļaus īstenoties cēliem mērķiem, kā pārmantojamo slimību novēršana un pasaules glābšana no bada, tomēr praksē vērojamas pavisam citas tendences – tiek kalti plāni „bērnu ar vēlamajām īpašībām” klonēšanai, tiek radīti augi ar sterilām sēklām, lai zemnieki tās nevarētu ievākt paši, bet būtu spiesti dārgu sēklas materiālu ik gadu iepirkt no monopolfirmām, augu rezistence pret pesticīdiem noved nevis pie atteikšanās no tiem, bet gluži otrādi – pie to kaisīšanas uz nebēdu.
2. Diemžēl joprojām firmas, kas pārdod ģenētiski modificētus pārtikas produktus, ne vienmēr norāda to marķējumā – tātad, vēlāk nevarēs sadzīt pēdas šo produktu sākotnējam izcelsmes avotam un kaut ko pierādīt. Tāpat, ja gaļas un piena lopi tiek audzēti, barojot tos ar modificētu labību, soju u.c., arī tas netiek minēts marķējumā.
3. Drošība parasti rodas ilgstošas pieredzes rezultātā. Taču ģenētisko modifikāciju jomā šīs ilgstošā pieredzes vēl nav un arī būt nevar – pārāk maz laika pagājis. Joprojām nav izpētīta organisma bioķīmiskā reakcija, nav skaidrs, kāda būs jaunā modificētā organisma ietekme uz vidi un cilvēka veselību; nav izstrādāts atveseļošanās plāns gēnu katastrofas gadījumā; nav saprotams, kas (un vai vispār kāds) ir atbildīgs par negatīvām sekām.
4. Šobrīd skaidrs ir vienīgi tas, ka:
• šajā nozarē nepieciešamie pētījumi,
• ka process ir sācies, tas ir jau neapturams un neatgriezenisks,
• un – ka vienīgais, ko vēl var līdzēt: sabiedrībai jābūt pilnīgi informētai par to, ko patērē – jābūt attiecīgam marķējumam, lai katrs tālāk rīkotos pēc savas pārliecības un varētu veikt brīvu izvēli- ēst vai neēst šo “jauno pārtiku”.
5. Aptaujājot veikalu vadītājas, visas teica, ka ir speciālas norādes, ka ir ģenētiski modificētā pārtika, tācu visos veikalos to saskatīt nevarēja. Un jā, Siguldas veikalos pārdod ģenētiski modificētu pārtiku, vairāk gan tās ir augu eļļas un produkti, kas satur to.
…
