Ģenētiski modificēta pārtika

IEVADS
Lēnām, taču neatvairāmi mūsu ikdienā kopš 20. gs. 90. gadu vidus ienāk ģenētiski modificēti organismi – vispirms kā atsevišķas importēto pārtikas produktu sastāvdaļas un ražošanas izejvielas, bet nu jau drīzumā arī kā Latvijas laukos audzētas lauksaimniecības kultūras.
Attīstoties ražošanai, palielinās arī iespējas uzlabot produktu īpašības, piemēram, pievienojot pārtikai dažādas piedevas vai to ģenētiski modificējot, bet saimniecības un kosmētikas līdzekļiem pievienojot ķīmiskas vielas, tā radot patērētājam lielākas izvēles iespējas un padarot to lietošanu ērtāku. Lai gan tā tiek dēvēta kā „ģenētiski modificēta pārtika”, pareizāk būtu teikt „pārtika, kas veidota no ģenētiski modificētiem organismiem” vai „pārtika, kuras sastāvā ietilpst ģenētiski modificēti organismi”.
Pārsvarā tiek pārveidoti jeb modificēti ikdienā plaši lietoti pārtikas produkti, piemēram, graudaugi, eļļas augi, rīss, kukurūza. Izmantojot ģenētiski modificētos organismus, tiek radītas pienskābās baktērijas, raugs, fermentu preparāti, kurus lieto piena produktu pārstrādei, dzērienu ražošanai. Ģenētiski modificēti tiek arī dzīvnieki, kuru gaļu lieto patērētājs – cilvēks.
Zinātnieki vēl nav pilnībā pārliecināti par to, kā ģenētisko modificēta pārtika ietekmē cilvēku veselību un organismu, taču pētījumi šajā jomā notiek nepārtraukti un tiek atklātas arvien jaunas un līdz šim nezināmas iespējas vai arī tieši otrādi – negatīvā ietekme uz organismu.

…