Ģenētiski modificēta pārtika

Pirmā, saimniecībā izmantojamā „transgēnā kultūra ir tomāti ar aizkavētu nogatavošanos, kas tiek oficiāli atzīta (1994. gada maijā, ASV) pēc “Calgene” firmas lūguma amerikāņu FDA (Pārtikas un zāļu administrācija) novērtē, ka šis modificētais tomāts FLAVR SAVR TM ir tikpat drošs kā parastais un dod atzinumu tā komerciālai realizācijai.
1995. gadā tas pats notiek ar “Monsanto” firmas tomātiem, arī ar aizkavētu nogatavošanos laiku, “Monsanto” soju- tolerantu pret herbicīdiem, “Monsanto” kartupeļiem- rezistentu pret Kolorado vaboli, “Ciba- Geigi” firmas kukurūzu- rezistentu pret kaitēkļiem, “Calgene” firmas rapšiem ar izmainītu eļļas sastāvu (augsts laurīnskābes sāļu saturs), ar “Asgrow” firmas ķirbjiem- rezistentiem pret insektiem u.t.t. un tālāk šim sarakstam gals nav paredzams.
1997.gadā ASV sāka eksportēt ģenētiski modificētu soju un kukurūzu uz Rietumeiropu.” (http://www.pateretaja-celvedis.lv/partika/gm_partika.htm (sk. internetā 2007. gada 27. februārī))
Ģenētiskā modifikācija ir vēlamā gēna pārnešana uz kādu noteiktu laukaugu kultūru, lai piešķirtu tai kādas noteiktas vēlamas īpašības, kuras noder, lai augs vai dzīvnieks būtu ražīgāks, izturīgāks, ātrāk attīstītos un nestu lielāku labumu saimniecībām. Šāda veida ģenētiski modificētie organismi ir izplatīti ASV, kur saimniecībā ļoti plaši pielieto ģenētiski modificētos organismus. Arī citās Amerikas kontinenta valstīs ir izplatīti ģenētiski modificēti organismi un līdz ar to arī ģenētiski modificēta pārtika. Ir redzamas tendences, ka šāda veida organismu audzēšana notiks arvien intensīvāk un daudz lielākā skaitā.…