Sabiedrības aptaujas liecina, ka aizvien vairāk cilvēku ir pret ģenētiski pārveidotu augu izmantošanu pārtikas ražošanā. Trūkstot marķējumam, patērētājiem nav iespējams izmantot savas tiesības iegādāties tādus produktus, kādus viņi vēlas. Dažādas „zaļās” organizācijas rīko pasākumus (lobēšana, tiesas prāvas, demonstrācijas), lai informētu sabiedrību un panāktu ģenētiski modificētu augu un pārtikas rūpīgu kontroli vai aizliegumu. Arī ekoloģiski tīras un vietējās pārtikas pirkšana var būt kā protests pret ģenētiski modificētu pārtiku. Pircēju spiediena dēļ ārzemēs daļa veikalu apsolījuši netirgot ģenētiski modificētu pārtiku.
Ģenētiski modificētu pārtiku sāka lietot laikā, kad zinātnieki bija izgudrojuši paņēmienus, kas varētu padarīt augļus un dārzeņus izturīgākus pret kukaiņu tīkojumiem un citiem kaitējumiem [1]. Tika radītas tehnoloģijas, kas spēj padarīt labību noturīgāku pret ķīmiju, kura paredzēta kaitēkļu apkarošanai. Taču patērētājiem jāpievērš uzmanība ne tikai produkta vizuālajam izskatam, bet arī marķējumam, kurā norādīts, no kā iekārotā ēdamā lieta sastāv, kādas pārtikas piedevas ir pievienotas. No vienas puses, Latvijas patērētāji arvien vairāk domā par to, lai lietotu veselīgu uzturu, no otras — vai samazināts tauku procents un zīmīte "maz kaloriju" vienmēr nozīmē, ka pārtika ir augstvērtīga.…