Ģenētiski pārveidoti organismi vēl nesen bija pilnīgi nedzirdēts termins, bet nu to piemin ar vien biežāk. Daļa cilvēku gēnu inženieriju uztver kā brīnumlīdzekli vai visām mūsdienu pasaules likstām. Turpretim citi ir gatavi pat doties cietumā, lai tikai novērstu briesmas, ko var radīt jaunie organismi.
Visi dabā notiekošie procesi ir savstarpēji saistīti. Ģenētiski pārveidotiem organismiem, izkļūstot brīvā dabā, ekosistēmās, kas attīstījušās miljardiem gadu laikā, notiek neatgriezeniskas pārmaiņas. Iespējams, ka izzudīs daudzas sugas. Veidosies jauna pasaule, kurā dzīvos cilvēku radītie mutanti.
Neviens vēl droši nezina, kā ģenētiski pārveidota (modificēta) pārtika ietekmēs cilvēku veselību. Īpaši tas attiecas uz slimībām, kas var rasties pēc daudziem gadiem vai nākamajās paaudzēs. Nav arī panākta vienošanās, vai tas, ka līdz šim traģēdijas nav notikušas, ir pierādījums šīs pārtikas drošībai, vai arī tā ir tikai veiksme.
Terminu „gēns” 1909.gadā radījis dāņu ģenētiķis Vilhelms Johansens, ar to apzīmēdams iedzimtības faktoru, kurš ietekmē indivīda īpašības kādā noteiktā aspektā (piemēram, attiecībā uz acu krāsu).
Gēnu inženierija ir lielākais pārtikas produkcijas eksperiments visā pasaules vēsturē. Gēnu inženierija ļauj veidot pilnīgi jaunus organismus, kombinējot ģenētisko materiālu no tādiem organismiem, kuri līdz šim ir bijuši ģenētiski nesaistīti. Šādus organismus sauc par ģenētiski modificētiem organismiem (ĢMO). ASV politisku un komerciālu apsvērumu dēļ plaši tiek lietots cits termins - "biotehnoloģiski iegūti organismi" ("biotechnology-derived", saīsināti BD). Ģenētiski modificēti pārtikas produkti satur jaunas sastāvdaļas, kuras agrāk nekad nav bijušas cilvēka ēdienā. Vai tas apdraud veselību? …
