Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 3 | |
1. | Kas ir ģenētika? | 4 |
2. | Ģenētikas pamati | 5 |
2.1. | Gēnu saistība. Krustmija | 7 |
2.2. | Gēnu mijiedarbība | 8 |
2.3. | Gēnu un vide mijiedarbība | 9 |
2.4. | Gēnu inženierija | 10 |
3. | Ģenētiski modificēti organismi | 12 |
3.1. | Kur mūs ved ģenētiskā modifikācija | 14 |
3.2. | Cēlonis ģenētiskām kroplībām | 15 |
3.3. | ĢMO pētījumu rezultātus slēp | 16 |
3.4. | Pasaulei ĢMO nav izdevīgi | 17 |
Secinājumi | 19 | |
Izmantotā literatūra | 20 |
SECINĀJUMI
1. Ģenētika ir bioloģijas nozare, kas pēta organismu iedzimtību un mainību. Šīs zinātnes nosaukums atvasināts no latīņu vārda genus – „cilts”.
2. Ģenētika nosaka daudz (bet ne visu) par organisma izskatu, ieskaitot cilvēkus, un iespējams arī to kā viņi uzvedas. Apkārtējās vides atšķirības un nejauši faktori arī to iespaido.
3. Gēnu saistība ir gēnu kopējā iedzimšana no paaudzes uz paaudzi. Gēnu saistības materiālais pamats ir hromosoma. Apmaiņai starp homoloģisko hromosomu identiskajiem rajoniem sauc par krustmiju. Krustmijai ir liela evolucionāra nozīme, jo tā nodrošina jaunu gēnu kombināciju rašanos, līdz ar to sasniedzot materiālu izlasei.
4. Raksturīgākie nealēlisko gēnu mijiedarbības veidi: polimērija, epistāze, modificēšana, komplementaritāte un plejotropija.
5. Ar ģenētiskās modifikācijas paņēmieniem var radīt organismus ar visdažādākajām īpašībām, piemēram, kartupeļus ar lielāku cietes saturu, augļus un dārzeņus, kas izturīgāki pret kaitēkļiem, vai labību, kas ir izturīga pret herbicīdiem, u.c., īpašībām.
6. Gēnu inženierijas metodes tiek izmantotas arī zemkopībā un lopkopībā. Pārtika produktus, kas iegūti no organismiem, kuri izveidoti ar gēnu inženierijas metodēm, sauc par ģenētiski modificētu pārtiku.
7. Galvenā atšķirība starp parastiem un ģenētiski modificētiem organismiem ir avotā, no kura nāk organisma pazīmes: Ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) viena vai vairākas pazīmes nāk no citām, bieži vien visai atšķirīgām sugām, veidojot kombinācijas, kas dabā nebūtu iespējamas.
8. Latvijā un Eiropā neaudzē ģenētiski modificētās kultūras - šajā jomā līderes ir ASV, Kanāda, Argentīna un Ķīna. Visizplatītākā ir ģenētiski modificētas sojas, kukurūzas un rapša audzēšanas; ģenētiski modificēti ir arī kartupeļi, citrusaugi, retāk - tomāti.
9. ĢMO bīstamību ir pierādījuši dažādu valstu zinātnieki. Nopietnas negatīvas izmaiņas ir atklātas ne tikai pašos ĢMO, bet arī to dzīvo būtņu organismos, kuri šos produktus lieto uzturā.
…
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Vides piesārņojuma ietekme uz iedzimtību
Referāts vidusskolai15
Novērtēts! -
Gēnu mutācijas
Referāts vidusskolai3
-
Augu selekcijas darbs Latvijā
Referāts vidusskolai9
-
Evolūcijas teorija
Referāts vidusskolai7
-
Populāciju ģenētiskā daudzveidība un tās noteikšanas metodes
Referāts vidusskolai10