Kultūras slānis, ja to skatam no arheologu viedokļa, tas top arvien biezāks. Cilvēki staigā pa virsējo slāni, t.i. tagadni, pat nedomājot, kas ir bijis pirms viņiem vēsturē un, kas būs pēc viņu iemītās takas. Kas piederēs nākotnei? Uzarot zemi, cik bieži daudz vērtīgu lietu neatrodam! Daudz nedomājam arī par saviem senčiem, labākais, ja zinām, ka ir vecmāmiņa un vectētiņš. Bet, ar ko viņi nodarbojušies, retais mācēs pateikt. Tas lika man aizdomāties par savu senču dzīvi, nodarbošanos, dzīves vietu. Atrodot savu ģimeni, sāku vairāk interesēties par viņu dzīves gaitām. Sākās mani meklējumi ar to, ka uzzināju, ka vectēva brālis ir vecticībnieku ikonu gleznotājs.
Mans darba mērķis – nedaudz iepazīstināt ar savu dzimtas ikonu meistaru dinastiju, apskatot to kopumā ar vēstures ritējumu, vietām, kur kādreiz tie dzīvojuši un strādājuši. Ir kultūrvērtības, kuras bieži neredzam, tās apslēptas mūsu acīm. Cilvēku uzdevums ir saglabāt un nodot tās nākošām paaudzēm.
Uzdevums manā darbā ir parādīt vecticībnieku vidē radītos ikonu mākslas darbus, kas veido īpašu ievirzi krievu vēlīnajā ikonu glezniecībā. Tajā ir daudzveidība, neskatoties uz zināmu arhaiskumu. Grūti noteikt ikonu autoru, jo nav autorzīme. Vieglāk noteikt hronoloģiju, ja ikonu aizmugurē ir zīmogs, kā ir Froloviem. Vēlīnā, 19.-20.gs. krievu ikonu glezniecība ir maz pētīta, tā nav sistematizēta ne Krievijā, ne Latvijā. Šie darbi muzeju kolekcijās bieži ir neaprakstīti un nepublicēti. To va izskaidrot ar to, ka vairāk vērības tika pievērstas agrākam periodam (11.-17.gs.).…