Pamatojoties uz vecticībnieku dzīves pētījumiem vēsturiskā kontekstā, rezultāti dod iespēju saprast Frolovu dzimtas dinastijas pirmsākumus. Darba mērķis kopumā bija apskatīt un izpētīt vietas, kur dzīvojuši un strādājuši senči, akcentējot Gavrila Frolova darbību. Neklātienē pētot Mitjkovkas ciemu, vecticībnieku kultūras un sadzīves jomā, jāsecina, ka ikonglezniecības vide ir ļoti bagāta ar tradīcijām. Tā noteikti ir ietekmējusi Jefima Frolova meistarību, jo Novozibkovas apgabals kopumā ir atstājis lielu iespaidu uz Krievijas ikonu glezniecības skolu. Darba autore uzskata, ka svarīgi ir pētīt savas dzimtas kultūras mantojumu kopsakarībā ar Latvijas vēsturi. Maz zināma lappuse mūsu valsts garīgajā kultūrā ir ikonogrāfija. Tās tradīcijai Latvijā ir vairākus gadsimtus ilga vēsture, bet par šīs tradīcijas patieso uzplaukumu uzskatāms XX gadsimts, kad Latvijā dzīvoja un savus darbus radīja ievērojami meistari. Pēc pētījuma rezultātiem var secināt, ka Frolovu izveidotā ikonglezniecības darbnīca Rēzeknē ir nozīmīga, pēc Gavrila skolas strādā gan viņa skolnieki, gan citi meistari visā Baltijā.