Vietas studijai izvēlējāmies Latvijas reģionālu procesu raksturojošu vietu- teritoriju lejpus Raiskuma tilta, kur Gaujas upē norisinās divas tipiski ģeogrāfiskajā telpā izplatīti procesi, kas gan tieši, gan netieši ietekmē sabiedrību un vidi šajā areālā.
Ar gultnes procesiem šeit jāsaprot izmaiņas upes gultnē un tās krastos, kas radušās vienlaicīgi iedarbojoties dabiskiem un antropogēniem faktoriem. Tieši tāpēc šī vieta mums vienlaicīgi šķita tipiska un īpaša: lai gan parādības, kuras apskatām, vērojamas arī citviet (piem., Gaujā pie Valmieras pilsētas notekūdeņu attīrītavas iepludina upē neattīrītus ūdeņus), tieši mūsu studiju vietā notiek „savstarpēja cīņa” starp dabu un cilvēku. Mūsu vēlme ir noskaidrot, kas ir radies antropogēno faktoru ietekmes rezultātā un kas var rasties, ja daba (upe) turpinās savu dabisko attīstības ceļu…
Eksogēnos ģeoloģiskos procesus Gaujā pie Cēsīm ietekmē virkne dabisku faktoru- klimatiskie un hidroloģiskie procesi, reljefa un ģeoloģiskās īpatnības, taču mūs interesē upes sāniskā erozija. Gauja šajā vietā laika gaitā mainījusi savu gultni, veidojot jaunu meandru, kas līdz ar krastu noskalošanos apdraud ne tikai piekrastes dzīvojamo un rekreācijas vidi, bet arī rada potenciālus draudus Cēsu pilsētas dzeramā un notekūdeņu attīrītavu darbībai. Tās nav vienīgās problēmas, kas saista Gauju ar attīrītavām.
Pēdējo gadu laikā tās saņēmušas lielu kritiku par bioloģiski neattīrītu ūdeņu iepludināšanu upē, kas ir ne tikai neefektīvas apsaimniekošanas rezultāts, bet arī apkārtnē dzīvojošo, atpūtnieku un vides speciālistu neapmierinātības iemesls. Tieši tāpēc ir tik svarīgi kompleksi apskatīt šo teritoriju, lai konstatētu ne tikai piesārņojumu, kas radies attīrītavu darbības rezultātā, bet arī potenciālos draudus to turpmākai to darbībai.…
