Vēsture.
Gaujas nacionālais parks dibināts 1973.gadā un ir pirmais nacionālais parks Latvijā. Tā galvenais uzdevums ir dabas aizsardzība, vienlaikus tas izmantojams izziņas tūrismam un atpūtai. Parka platība ir 91 745 ha. Gaujas NP teritorija iedalīta 5 funkcionālās zonās, no kurām svarīgākās ir dabas rezervātu un dabas liegumu zonas. Dabas rezervāti aizņem nelielu, bet īpaši vērtīgu parka daļu, to apmeklēšana nav atļauta.
Nacionālā parka nozīmīgākā daļa ir Gaujas senieleja, kas kopā ar pieteku ielejām veido savdabīgu ainavu. Gaujas, Amatas, Braslas, tāpat citu mazāku upju un strautu krastos ir Latvijā vislielākie devona iežu atsegumi – smilšakmens kraujas, klintis un alas. Meži aizņem 47% no parka teritorijas. Gaujas NP sastopamas gandrīz 900 augu sugas, to apdzīvo 149 putnu sugas un 48 zīdītāju sugas. Nacionālajā parkā atrodas vairāk nekā 500 kultūras un vēstures pieminekļu – pilskalni, mūra pilis, baznīcas, muižas, ūdensdzirnavas un vējdzirnavas, kā arī citi arheoloģiskie, arhitektūras un mākslas pieminekļi.
Tūrisma vēsture Gaujas NP teritorijā iesniedzas 19.gadsimtā. Mūsdienās tūristu visapmeklētākās vietas ir Sigulda un Cēsis, Turaidas muzejrezervāts, Līgatnes dabas takas, Āraišu muzejparks, ka arī Latvijā populārākie ģeoloģiskie objekti – Zvārtes iezis, Ērgļu (Ērģeļu) klintis un Sietiņiezis.
Gaujas, Amatas un Braslas krastos iekārtotas ūdenstūristu apmetnes, autobraucējiem paredzētas vairākas autotūristu apmetnes.
…
