Ievads
Apģērbs kalpo cilvēkam par vienu no pozitīvo emociju palielināšanas un negatīvo emociju samazināšanas faktoriem, nodrošinot cilvēka eksistenci un sekmējot mērķtiecīgu darbību dažādās sociālajās vidēs un mainīgos laika apstākļos. Cilvēka vajadzības pēc apģērba jau iepriekš paredz to, kā trūks, ja izjuks līdzsvars starp cilvēku kā organismu un apkārtējo vidi (galvenokārt siltuma regulācijas ziņā), gan starp cilvēku kā personību un līdzcilvēku vidi, cilvēkam galvenokārt apliecinot savu sabiedrisko stāvokli ar ārējā izskata pazīmēm – simboliem. Šīs likumsakarības izskaidro apģērba raksturīgāko īpatnību – tā daudzveidību gan sociāli funkcionālajā ziņā, gan ekspluatācijas apstākļu ziņā, gan patērētāju tipu jeb apģērba adresātu ziņā, gan apģērba mākslinieciski konstruktīvo risinājumu ziņā. Ar terminu apģērbs speciālisti biežāk saprot ķermeņa materiālo apsegu tā utilitārajā funkcijā – zem apģērba veidojas mikroklimats, kas rada optimālus psiho fizioloģiskos apstākļus organisma darbībai un pasargā to no nelabvēlīgas apkārtējās vides iedarbības.
Pie šūto izstrādājumu pamat sortimenta pieder:
• Apģērbi,
• Veļa,
• Galvassegas.
Klasifikācija
Apģērbu grupā ietilpst sadzīves, sporta, speciālie, formas, nacionālie u.c. apģērbi.
Savukārt sadzīves apģērbu apakšgrupa sastāv no mēteļiem, uzvalkiem, kleitām, blūzēm, svārkiem un citiem izstrādājumiem.
Veļas grupā lielāko daļu veido virskrekli un gultas veļa. Šajā grupā ietilpst arī sieviešu, vīriešu, bērnu un zīdaiņu šūtā apakšveļa un galda veļa. Nelielu šūto izstrādājumu sortimentu veido arī galvas segas.
Apģērbi veido lielāko sortimenta daļu. Apģērbus var klasificēt pēc vairākām pazīmēm- nosaukuma, lietošanas uzdevuma, lietotāja dzimuma vecuma, materiāla, sezonas , piegriezuma, fasona utt.
…