Lielākā daļa sabiedrības vēl itin labi atceras laukus, kad veikalos varēja nopirkt tādas garšvielas kā etiķi, melnos piparus un lauru lapas. Jau kanēlis un krustnagliņas bija deficīts. Par muskatriekstu, badiānu, kardamonu un kurkumu varēja lasīt vecās pavārgrāmatās, bet reāli ne katram tās bija iespēja iepazīt. Dārzkopības un kulinārijas entuziasti savos dārziņos itin veiksmīgi audzēja estragonu, timiānu, koriandru, baziliku, majorānu, salviju un tepat Latvijā.
Tagad ir pavērsušās plašas iespējas, lielāko daļu agrāk reto garšvielu var nopirkt lielveikalos, tirgū par nereti pārdesmit santīmiem. Garšvielas aizņem maz vietas, tās var ilgi uzglabāt un veiksmīgi daudzējādā ziņā pielietot ēdienu gatavošanā. It kā viss šķiet pavisam vienkārši, atliek tikai izvēlēties sev tīkamāko garšvielu buķeti un sākt gatavot, ja ne pa retam paeksperimentēt. Piemēram, es uzskatu, ka nav noteikti paredzētas garšvielas paredzētiem ēdienu veidiem, jo tad tā būtu pārspīlēta vienveidība, bet jāatzīst fakts, ka lielpilsētās ievērojama tendence- cilvēki arvien mazāk laika veltī ēdienu gatavošanai mājās. …
