Lai ēdienu garšu uzlabotu, nevis sabojātu, vispirms jāievēro pamatprincips – sākumā labāk mazāk nekā vairāk. Jāzina arī, ka ne tikai sāls, etiķis un pipari var tikt izmantoti mūsu virtuvē. Aizvien vairāk visā pasaulē, spriežot par pareizu uzturu, tiek uzsvērta vārāmā sāls pārlieku lielā izmantošana. Tā dienas norma pieaugušam cilvēkam ir 3–5 g. Lai ēdiens neliktos bezgaršīgs, jācenšas pēc iespējas plašāk izmantot garšvielas.
Pamatnosacījumi garšvielu lietošanā
Jāzina savs veselības stāvoklis un atkarībā no tā jānosaka, cik daudz garšvielu iespējams lietot.
Jāizmanto pēc iespējas vairāk garšvielu, izzinot to lietošanas iespējas, garšu, smaržu un ietekmi uz veselību un pareizi nosakot tieši sev nepieciešamo daudzumu.
Katrā ģimenē varētu būt savi, speciāli ēdieni vai mērces ar savdabīgu un interesantu garšu.
Lai eksperimentētu ar garšvielām un ēdiena gatavošana kļūtu par mākslu, nepieciešama radoša izdoma, drosme un pacietība.
Ģimenēs, kurās ir mazi bērni, stipru garšvielu pievienošana kopējam ēdienam var būt bīstama. Ļoti asas un aromātiskas garšvielas var pievienot tikai pieaugušie savām ēdiena porcijām.
Sausās, aromātiskās un asās garšvielas pie ēdiena var pievienot jau pusstundu pirms tam, kad ēdiens sasniedzis gatavību (uzmanīgi jārīkojas ar krustnagliņām un lauru lapām – tās piešķir rūgtumu!), turpretim zaļumi jāpieliek jau gatavam ēdienam (tos nevajag vārīt!).
Pēdējā laikā īpaša uzmanība tiek pievērsta dažādu produktu labvēlīgai ietekmei uz cilvēka organismu. Tā, piemēram, ir atklāts, ka salvijai, piparmētrai, rozmarīnam un majorānam piemīt antioksidantu īpašības.
Garšvielu lietošana padara interesantus ne tikai vienas ģimenes vai restorāna ēdienus, bet nosaka arī dažādu tautu virtuves tradīcijas. Turklāt, zinot, ka prasmīgi izmantotas garšvielas labvēlīgi ietekmē kuņģa un zarnu, aknu un nieru darbību, asinsspiedienu, vielmaiņu un iedarbojas dezinficējoši, ir grūti pārvērtēt šo augu nozīmi. Taču pats galvenais – varbūt garšvielas var pamodināt mūsos snaudošo kulināra talantu!…
