Garlību Merķeli viennozīmīgi var uzskatīt par vienu no ievērojamākiem feodālisma pretiniekiem un latviešu tautas aizstāvjiem tieši tajā laika posmā, kad, šķiet, ka tas bija tikai likumsakarīgi un nepieciešami. Tā kā G. Merķelis ļoti tiešā veidā bija saistīts ar apgaismības idejām, kas bija populāras ne tikai Eiropā, bet arī tīri teorētiskā līmenī arī Baltvācu muižnieku aprindās. Viņa popularizētās idejas bija ne tikai tā laika „populārās” idejas, bet attiecībā uz latviešu tautu, ārkārtīgi nepieciešamas. „Garlība Merķeļa dzīve aptver 18.gs. otro pusi un 19.gs. sākumu, kad pretēji Eiropā valdošajam apgaismības un humānisma laikmetam Baltijā plosās vistumšākā, visdrūmākā dzimtniecības nakts. Muižnieku patvaļa latviešu zemnieku ekspluatācijā sasniedz kulmināciju, tādēļ gan Krievijā, gan arī Baltijā uzliesmo zemnieku nemieri. Plašākie no tiem notiek 1802. gadā Kauguros. Franču apgaismes filozofu ideju spārnots, kā arī draudīgo zemnieku nemieru pārliecināts, Garlībs Merķelis izvēršas par sava laika radikālāko pretfeodālisma cīnītāju un Baltijas zemnieku aizstāvi visas pasaules priekšā.” [1.19.] Pirms sāku izklāstīt pamat idejas un nostādnes, kas ir aptvertas G. Merķeļa darbā „Latvieši, sevišķi Vidzemē, filozofiskā gadsimteņa beigās”, vispirms ir svarīgi saprast un noskaidrot to, ka šī darba nozīmība lielā mērā ir rodama tieši apspiesto dzimtcilvēku teritorijās, nevis Vācijā vai Francijā, kur šis darbs drīzāk pildīja populārās literatūras funkcijas. „1796. gada rudenī Leipcigā ‘Latvieši” ieraudzīja dienas gaismu.…