Garīgās vērtības, kuras mēģināšu attīstīt savā pedagoģiskajā darbībā

Tāpat kā tēlniekam labi jāpazīst materiāls, no kā viņš grib veidot skulptūru, skolotājam daudzkārt dziļāk jāpazīst skolēns. Akmens tēlnieka iedarbības rezultātā pieņem tādu formu, kādu vēlas tēlnieks. Skolotājs, pat pazīstot skolēnu, nevar izveidot skolēna personību pēc savas gaumes, viņš tikai palīdz virza skolēna personības aktīvu tapšanas procesu. Tas prasa no skolotāja ieinteresētību skolēna personības veidošanā un lielu pedagoģisku meistarību.
Katram laikmetam ir savs audzināšanas ideāls, savas tikumiskās vērtības. Izvirzās jautājums, vai ir tādas vērtības, kas saglabājas mainoties laikmetam? Visam mācību un audzināšanas procesam jāsekmē savas tautas dvēseles izjūta skolēnos, vienlaicīgi neaizmirstot vispārcilvēciskos ideālus.
Mūsdienu skolā jāsekmē brīvas, harmoniski attīstītas, aktīvas personības veidošanos. Skolai jāveicina personības veidošanās ar augstu vispārcilvēcisko un nacionālo pašapziņu. Nepieciešams, lai katrs skolēns sāktu apzināties dzīves jēgu un izstrādāt savu pašaudzināšanas programmu, jo tikai savas izaugsmes un attīstības izjūta izraisa cilvēkā garīgo un fizisko spēku kāpinājumu, piepilda ikdienas darbu ar sabiedriski un personiski nozīmīgu jēgu.
Audzināšanas uzdevumiem jāatbilst konkrētiem apstākļiem, kādos dzīvo skolēns, sabiedrības garīgās un materiālās kultūras attīstības tendencei. Nedrīkst audzināt „lidināties tālajā, rožainajā nākotnē”.

…