IEVADS
Ganīšana ir visdabiskākais un vislabākais pļavas apsaimniekošanas veids. Ganīšanai raksturīgi, ka netiek apēsti visi augi pēc kārtas – dzīvnieki vispirms apēd to, kas viņiem vislabāk garšo. Neapēsti paliek pret ganīšanu izturīgāki augi, galvenokārt zemie lakstaugi, cerveidīgie augi un mazāk garšīgu sugu augi. Ganīšanas sekas var būt dažādas, atkarībā no izmantoto mājlopu veida, jo dažādi mājlopi apēd dažādas augu sugas.
Ganīšana ietekmē pļavu arī citādi – ar nomīdīšanu, augsnes sablīvēšanu un mēslošanu. Ir jāievēro pareizā ganīšanas slodze, jo pārāk intensīva ganīšana izraisa augsnes eroziju nogāzēs, turklāt iznīcina putnu ligzdas. Pārāk intensīva ganīšana ir nelabvēlīga kukaiņu sugām, it īpaši tauriņiem, kam trūkst ziedošo augu. Ganīšana netraucē ligzdojošos putnus, ja vien lopi netiek piesieti, jo tad ligzdas var izpostīt ar ķēdi.
Svarīgi ir izvēlēties ganīšanai pareizās dzīvnieku sugas. Sausajās pļavās vislabākās ir aitas. Aitas zelmeni noēd tuvu zemei un neizbradā augsni. Taču mitrās pļavās aitas nav piemērotas, jo šeit tās ir uzņēmīgas pret slimībām un parazītiem. Aitas arī netiks galā ar pļavām ar ļoti garu zāli un ar tādām pļavām, kas sākušas aizaugt.
Liellopi labi var palīdzēt ilgi neapsaimniekotas un aizaugušas pļavas atjaunošanai, jo tie spēj ēst rupjāku barību nekā zirgi un augstāku zelmeni nekā aitas. Liellopi un arī zirgi ir vislabākie mitru pļavu uzturēšanai. Liellopi rada pļavā mozaīkveida veģetāciju – tādu, kur ciņi mijas ar īsa zelmeņa vietām un pat ar vietām ar kailu zemi, kur tiek radītas nišas agro sukcesijas stadiju augiem un bezmugurkaulniekiem. Tā kā liellopi ir lielāki nekā aitas, tad ar daudz mazāku dzīvnieku skaitu var panākt pļavas noganīšanu, un tādēļ mazāk tiek apdraudēti pļavās ligzdojošie putni.
Ja neielabotu un botāniski vērtīgu pļavu nomēslo, sugu skaits tajā strauji samazinās. Dažas sugas labāk kā citas izmanto šo mēslojumu, sāk augt straujāk un izkonkurē citas. Parasti pēc mēslošanas pļavā samazinās divdīgļlapju daudzums un sāk dominēt graudzāles – kamolzāle un timotiņš [15].
Apvienojot ganīšanas sistēmas ar augkopības sistēmām, varētu piedāvāt vienu no izdevīgākajiem vadīšanas veidiem un aizsargāt dabiskos resursus un pierādīt ekonomisko peļņu [3].
Šī zinātnieku ideja jau ir realizējusies praksē bioloģiskās lauksaimniecības veidolā, kas ir videi draudzīgs saimniekošanas veids, kur lopkopība ar augkopību ir ciešā un nedalāmā mijiedarbībā.
Šajā kursa darbā tiks aplūkoti priekšnoteikumi, kādi nepieciešami, lai vispirms ierīkotu ganības un pēc tam izvēlētos sev vispiemērotāko ganīšanas sistēmu. Tādēļ mērķis ir aplūkot zināmākās un populārākās ganību sistēmas un izvērtēt, piemeklēt atbilstošāko un efektīvāko dažādām dzīvnieku sugām.
…
