Ievads
Ir pienācis pavasaris un atkals sākas ganību periods. Saimniecībās, kur dzīvnieki, gandrīz bez kustībām, ar nepietiekami nodrošinātām minerālvielu un vitamīnu piedevām barībai, no rudens tiek turēti smacīgās telpās, ganības saulē un svaigā gaisā, aktīvi kustoties, atkal atgūs spēkus un nostiprinās veselību un, piemēram, govīm palielināsies arī piena izslaukums.
Lai nesagādātu problēmas dzīvnieku veselībai, kas savukārt nelabvēlīgi ietekmētu piena izslaukumu, ir svarīgi pareizi organizēt pāreju no ziemas perioda uz ganībām. Pārejai ir jānotiek pakāpeniski, pieradinot dzīvniekus pie jaunajiem barības līdzekļiem, jaunā ēdināšanas rakstura un režīma. Jāievēro, ka atšķirīgas ir dažādu barības vielu savstarpējās attiecības, parādās vienas vai otras vielas pārpalikums vai trūkums, kas savlaicīgi jānovērš.
Ganības ir veids kā dzīvniekiem atgūties pēc garās ziemas un nomācošajiem turēšanas apstākļiem, tāpēc, lai dzīvnieks justos komfortabli un ērti, ir jāveic zināmas lietas, kas skar ne tikai sagatavoto ganīšanās vietu, bet arī pašu dzīvnieku, jo lielākā daļa dzīvnieku, kuri tiek laisti ganībās ir produktīvi un, kurus cilvēks izmanto pārtikā vai ari pārstrādā pārtikas produktā. Tādejādi ir ļoti svarīgi pavasarim sagatavoties laicīgi un veikt nepieciešamos darbus, kuri paredz ganību ierīkošanu, dzīvnieku sagatavošanu jaunai ganību sezonai, kā arī ganīšanās procesā izraisīto slimību novēršanai.
Vispārējais ieskats par ganīšanās izraisītajām slimībām
Ganību perioda sākumā zāle ir ļoti bagāta ar proteīnu, tajā ir ļoti daudz ūdens un samērā maz kokšķiedras. Tādēļ pirmajā ganīšanās nedēļā, lai nebūtu pārāk krasa pāreja no sausās ziemas barības uz ļoti sulīgo vasaras barību, kā arī, lai nodrošinātu normālu gremošanas procesu norisei nepieciešamo kokšķiedras daudzumu un dzīvnieki nesaslimtu ar gremošanas orgānu slimībām- mastītu vai ganību vai ganību tetāniju, govīm papildus jāizēdina siens un vasarāju salmi, kā arī iekšķīgi jādod magniju saturoši mikroelementi. Proteīna pārbagātību var izlīdzināt ar barību, kas satur daudz ogļhidrātus. Govīm jāizēdina šim nolūkam saglabātās puscukurbietes, lopbarības bietes, kartupeļus vai citus sakņaugus.
Ganību zāle satur daudz kalcija un kālija, bet visbiežāk tajā trūkst fosfora, nātrija un magnija. Tādēļ ganību periodā sevišķi jārūpējas par vārāmās sāls, fosfora un mikroelementu iekļaušanu barības devā.
…