Galvojums (tāpat kā ķīla un rokasnauda) ir saistību tiesību pastiprināšanas institūts, kurā saistīts ar konkrētu personu. Noslēdzot galvojuma līgumu, galvinieks personīgi apņemas nodrošināt saistības izpildi pretstatā ķīlai kā lietišķam saistības nodrošinājumam.
Galvojuma līgums ir vienpusējs bezatlīdzības konsensuāls līgums ar kuru viena puse (galvinieks) apņemas atbildēt otrai pusei (kreditoram) par trešās personas saistību, vienlaicīgi tomēr neatsvabinot pēdējo no pienākuma izpildīt galveno saistību.
Galvojuma līgums salīdzinot ar citiem civiltiesisko saistību pastiprināšanas līdzekļiem (līgumsodu, rokasnaudu) dod kreditoram reālu garantiju saistības izpildei, jo rada iespēju kreditoram vērst prasību par saistības apmierināšanu gan pret galveno parādnieku, gan pret galvinieku. Savukārt galviniekam pēc kreditora prasības apmierināšanas rodas regresa prasības tiesības pret galveno parādnieku (tādējādi galvinieks attiecībā pret parādnieku faktiski kļūst par kreditoru ar visām tā tiesībām prasīt saistības izpildi). Galvojums rada kreditoram iespēju panākt prasības apmierinājumu arī tad, ja galvenais parādnieks ir pasludināts par maksātnespējīgu, atrodas bezvēsts prombūtnē utt.
Galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu, neatsvabinot tomēr pēdējo no viņas parāda.Galvojums ir rakstisks dokuments, ar kuru Banka uzņemas pienākumu atbildēt kreditoram par trešās personas (Galvenā parādnieka) parādu (saistībām). Bankas galvojums var būt arī garantijas, piedāvājuma nodrošinājumi, vekseļu avali un cita veida līgumi un vienošanās. Par galvinieku var būt katra rīcības spējīga persona.
Galvojumā ir nepieciešams spēkā esošs galvenais parāds, un to var dot par visādām saistībām, to starpā arī par saistībām no neatļautas darbības, par pastāvošām un nākamām, noteiktām un nenoteiktām, nosacītām un nenosacītām, un kā par visu galveno parādu, tā arī par tā daļu. Galvojumam ir nepieciešama rakstiska forma.…
