2011. - 2015. g.
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 2 | |
1. | Galvojuma jēdziens un būtība | 3 |
2. | Galvojuma nodibināšana un izbeigšanās | 9 |
3. | Galvojuma piemērošana un ar to saistītā problemātika | 15 |
Nobeigums | 20 | |
Izmantoto avotu saraksts | 23 |
Nobeigums
Galvojums ir uz līguma pamata nodibināta saistība saskaņā ar kuru galvotājs uzņemas izpildīt parādnieka uzņemtās saistības, kad pats parādnieks tās nespēj izpildīt.
Neskatoties uz galvojuma institūta seno vēsturi praksē joprojām pastāv dažādi aspekti, kas ietekmē galvojuma institūta vienveidīgu piemērošanu.
Realizējot referātam izvirzīto mērķi un uzdevumus autore nonāca pie šādiem secinājumiem:
1) Būtiskākā pazīme, kas raksturo galvojumu ir tā akscesoritāte. Saskaņā ar CL 1692. panta noteikumiem galvojums ir līgumslēgšanas ceļā vienpusēji uzņemta, no galvenās saistības nošķirta, taču no tās atkarīga paša galvinieka saistība pret citas personas (galvenā parādnieka) kreditoru. Kaut arī galvojums ir paša galvinieka saistība, tā saskaņā ar akcesoritātes principu – kā papildu saistība – ir piesaistīta galvenajai saistībai. Proti, pēc vispārīgā principa galvinieka saistība tās rašanās, apmēra un turpmākas pastāvēšanas ziņā ir (pastāvīgi) atkarīga no galvenās saistības Tāpat arī galvinieka saistībai atbilstošā galvojuma prasījuma realizējamība ir atkarīga no galvenajai saistībai atbilstošā galvenā prasījuma realizējamības (akcesoritātes princips). Proti, šis princips aizsargā galvinieku no pienākuma izpildīt vairāk, nekā būtu jāizpilda galvenajam parādniekam, jo galvinieka saistībai principā jāatbilst galvenā parādnieka saistībai un galvinieka atbildība nedrīkst pārsniegt galvenā parādnieka atbildību.
2) Civillikuma 1712.pants paredz, ka galvojums izbeidzas ar ikvienu notikumu, kas atsvabina galveno parādnieku. Lai arī komercsabiedrības izslēgšana no komercreģistra, izbeidzot maksātnespējas procesu sakarā ar bankrota procedūras pabeigšanu, ir notikums, kas izbeidz tiesību subjektu un līdz ar to, neesot tiesību un saistību pārņēmējam, izbeidz arī tā saistības, Tiesu praksē - ja līguma parakstītājs kā fiziska persona uzņemās saistības kā pats parādnieks atbildēt pārdevējam ar visu savu kustamo un nekustamo īpašumu, kas segtu pamatparādu, soda naudu un līgumsodu, tas tomēr nav uzskatāms par notikumu, kas saskaņā ar Civillikuma 1712.pantu izbeidz galvojumu.
…
Galvojums ir līgumiska saistība, kuras ietvaros viena persona (galvinieks) nodrošina citai personai (kreditoram) tās parādnieka saistības, uzņemoties šīs saistības uz sevi. Kaut gan galvojuma saistības tiek uzņemtas kopīgi ar parādnieku, tās tomēr ir tikai papildu saistības galvenajai saistībai. Galvojums (tāpat kā ķīla) kā saistību nodrošinājums dod prasījuma nodrošinājumu un nostiprināšanu neatkarīgi no saistītās personas gribas – gadījumā, ja persona saistību nepilda, kreditoram ir tiesības saņemt prasības apmierinājumu no citām personām – kreditoram ir tiesības prasīt saistību izpildīšanu bez parādnieka arī no galviniekiem. Vēsturiski galvojums veidojies kā personiska atbildība (atbildēt ar savu galvu, likt galvu ķīlā), mūsdienu apstākļos tas izpaužas kā trešās personas mantiska saistība atbildēt kreditoram par parādnieka saistību. Respektīvi – izpildīt to viņa vietā, ar iespēju pēc tam regresa kārtībā atprasīt no parādnieka to, kas viņa vietā dots saistības izpildījumam. Galvojums ir viens no visplašāk civiltiesiskajā apgrozībā izmantotajiem saistību nodrošināšanas veidiem. Turklāt galvojums ir akcesoriska jeb papildu (blakus) saistība (arī – palīgsaistība). Šis secinājums pašmāju juridiskajā literatūrā argumentēts ar to, ka galvojums kalpo vienīgi citu tiesisko attiecību mērķiem un parasti izbeidzas vienlaikus ar šīm attiecībām, turklāt galvojuma – kā personiska nodrošinājuma – uzdevums ir nodrošināt citas saistības (galvenās saistības) izpildīšanu, līdz ar to galvinieka saistība nepastāv bez galvenā parādnieka saistības. Tomēr praksē pastāv izņēmumi no šā pamatnoteikuma, turklāt pastāv viedokļu dažādību attiecībā uz šo izņēmumu piemērošanu. Īpaši aktuālizējies šis jautājums ir sakarā ar maksātnespējas procesa norisi un to vai maksātnespēja ietekmē galvojuma akscesoritāti.
- Drošības līdzekļu piemērošanas kārtība un efektivitāte
- Galvojums un tā piemērošanas problēmas
- Priekšvēlēšanu aģitācijas un politiskās reklāmas juridiskā regulējuma problēmas likumdošanā un tās izmatošana
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Drošības līdzekļu piemērošanas kārtība un efektivitāte
Referāts augstskolai27
-
Priekšvēlēšanu aģitācijas un politiskās reklāmas juridiskā regulējuma problēmas likumdošanā un tās izmatošana
Referāts augstskolai9
-
Valsts un pašvaldību privatizēto daudzdzīvokļu namu apsaimniekošanas problēmas
Referāts augstskolai54
-
Apcietinājuma piemērošanas problēmas
Referāts augstskolai38
Novērtēts! -
Inventarizācijas tiesiskā reglamentācija un norises problēmas
Referāts augstskolai32
Novērtēts!