Referāts
Uzņēmējdarbība un tiesības
Tiesības
Galvojums kā viens no saistību pastiprināšanas līdzekļiemNr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 3 | |
1. | Galvojuma jēdziens | 4 |
2. | Garantija vai galvojums | 6 |
3. | Galvojums kā akcesoriska saistība | 8 |
4. | Galvojuma līguma problemātika | 15 |
5. | Tiesu prakses nolēmumu izvērtējums | 20 |
Secinājumi un priekšlikumi | 24 | |
Izmantotā literatūra un avoti | 27 |
Secinājumi un priekšlikumi
1) Par galvinieku saskaņā no civiltiesisko attiecību subjekta viedokļa var būt jebkura rīcībspējīga persona – fiziska un juridiska. Tomēr atsevišķām juridiskām personām pastāv ierobežojumi vai noteikta īpaša kārtība, kādā dodams galvojums. Saskaņā ar likumu ‘’ Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu’’ ierobežojumi sniegt galvojumus un garantijas ir pašvaldībām, valsts un pašvaldību iestādēm, kapitālsabiedrībām, līdz ar ko, tiesība sniegt galvojumu nav absolutizējama.
2) CL nesatur nekādas speciālas normas attiecībā uz garantijām. Līdz ar ko, pēc pastāvošā regulējuma galvojumu un garantiju uztver kā sinonīmus, ja vien speciāli normatīvi akti neparedz ko citu.
3) Tomēr, garantija atšķiras no galvojuma ar to, ka tai ir patstāvīgs raksturs – tā nebeidz pastāvēt gadījumos, kad pats pamatlīgums tiek atzīts par spēkā neesošu.
4) Normatīvajos aktos un juridiskajā literatūrā, kā arī līgumos un tiesu spriedumos ir jāsastopas ar jēdzieniem – galvojums un garantija, tādējādi radot jautājumus par šo jēdzienu interpretāciju, jo garantija nebeidz pastāvēt gadījumos, kad galvenais līgums tiek atzīts par spēkā neesošu, tādēļ autors izsaka priekšlikumu:
4.1. Grozīt CL 1691.pantu no šādas redakcijas – ‘’ Saistību spēku bez ķīlas tiesības (1278. un turpm.p.) pastiprina: 1) ar galvojumu, 2) ar līgumsodu un 3) ar rokas naudu’’ uz šādu redakciju - ‘’ Saistību spēku bez ķīlas tiesības (1278. un turpm.p.) pastiprina: 1) ar galvojumu, 2) ar garantiju 3) ar līgumsodu un 4) ar rokas naudu .’’
5) Normatīvajos aktos, publikācijās vai pieejamajā literatūrā, netiek precīzi formulēts gadījums, kas notiek ar galvojuma saistību pēc maksātnespējīgas juridiskas personas izslēgšanas no Komercreģistra.
6) Normatīvajos aktos nav noteikts kas notiek pēc maksātnespējīgas fiziskas personas saistību dzēšanas procedūras termiņa beigām.
7) Neekspromisoriskā galvojumā gadījumā, saskaņā ar CL 1703.panta pirmo daļu, kreditors ir tiesīgs uzreiz griezties pie galvinieka, ‘’ja galvenais parādnieks atrodas prombūtnē vai galvinieks nevar uzdot viņa dzīves vietu.’’ Šeit gan, nepieciešams precizēt gadījumus, kad kreditors ir tiesīgs griezties uzreiz pie galvinieka, autors izsaka priekšlikumu grozīt CL 1703.panta pirmo daļu uz šādu redakciju:
7.1. Kreditors ir tiesīgs uzreiz griezties pie galvinieka ja galvenais parādnieks atrodas prombūtnē vai galvinieks nevar uzdot viņa dzīves vietu un ir izdarījis visu iespējamo un veicis visus nepieciešamos pasākumus, lai atrastu pašu parādnieku.
…
Saskaņā ar Civillikumu, galvojums ir līgumiski uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas, respektīvi, galvenā parādnieka saistību, tomēr neatbrīvojot pēdējo no viņas saistības pret kreditoru. Tādējādi galvojums ir galvinieka uzņemta saistība, kas pret galveno parādnieka kreditoru nodrošina galvenās saistības izpildīšanu. Ņemot vērā, ka mūsdienās teju ikviens ir saskāries ar kredītsaistībām, iespējams, pat pats ņēmis kredītu, meklējis galvotāju savas saistības nodrošināšanai, lai iegūtu nepieciešamo kredītu. Ikdienā daudz sastopami gadījumi, kad galvinieks galvojot par parādnieka saistībām nemaz neapjauš kādas saistības pats ir uzņēmies un līdzko pienāk brīdis, kad saskaņā ar galvojuma līgumu ir nepieciešams pildīt uzņemto saistību sākas neizpratne, tādēļ autors ņemot vērā, ka bankas prezumē galvinieka nepieciešamību saistības nodrošināšanai, izvēlējās savu studiju darbu rakstīt par tēmu ‘’Galvojums kā viens no saistību pastiprināšanas līdzekļiem’’, jo šī tēma mūsdienu kreditēšanas politikas rezultātā ir kļuvusi ļoti aktuāla, tomēr daudzi galvinieki neapjauš uzņemto saistību būtību un uzņemto saistību sekas. Studiju darba mērķis ir galvojuma juridisko aspektu izpēte, problēmu un to risinājumu noteikšana. Lai pēc iespējas veiksmīgāk sasniegtu sava studiju darba izstrādāšanas mērķi, darba autors ir izvirzījis darba uzdevumus: 1) Izmantojot teorijas materiālus, izvērtēt galvojuma kā akcesoras saistības būtību, izvērtēt publikācijas par galvojuma piemērošanas un interpretācijas problēmām un izvērtēt tiesu prakses nolēmumus konstatējot galvojuma līguma problemātiku.
- Galvojums
- Galvojums kā viens no saistību pastiprināšanas līdzekļiem
- Saistību tiesības romiešu civiltiesībās
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Galvojums
Referāts augstskolai16
-
Saistību tiesības romiešu civiltiesībās
Referāts augstskolai10
-
Saistību un līgumisko attiecību mijiedarbība
Referāts augstskolai18
-
Galvojums
Referāts augstskolai16
-
Saistību tiesību izbeigšanās un pārveidošana
Referāts augstskolai9