Galvenie etapi personālā datora attīstības vēsturē

Modernie personālie datori nav nekāda atsevišķa cilvēka izgudrojums – neviens nav iesaucies „Eurēka”, iezīmējot personālo datoru ēras sākumu. Šo vēsturi var raksturot gan ar milzīgiem lēcieniem, gan mīņāšanos uz vietas, kuras pirmsākumi attiecas uz piecu tūkstošu gadu veciem notikumiem, kad Mezopotāmijā parādījās skaitīšanas ierīce, kuru sauca par abaku (abacus). Šis īsais ieskats vēsturē saistīts ar cilvēkiem un notikumiem, kas parāda evolūciju no koka skaitīkļiem līdz multimediju darba stacijām.
Mikroelektronikas laikmetā datoru komponenti ir ne tikai jaudīgi, bet arī ļoti mazi izmēros – runa iet par atomu izmēra attālumiem. Moderno datoru priekšteči bija mehāniskās ierīces – tās sastāvēja no zobratiem, asīm un klaņiem, kas bija pietiekami lieli, lai tos varētu samontēt ar rokām. Tās nedarbināja ar tastatūru, bet ar svirām un ciparnīcām.
Pirmie sasniegumi saistās ar Leonardo Da Vinčī vārdu, kurš 1500. gadā izveidoja pirmo vienkāršo mehānisko kalkulatoru, un Viljamu Otredu, kurš 17. gadsimta sākumā izgudroja bīdāmo lineālu aritmētisko darbību paātrināšanai, ko skolās lietoja arī pēc 350 gadiem. Ap 1640. gadu frenču matemātiķis Blēzs Paskāls izgudroja mehānisku ierīci, kas spēja veikt reizināšanas un dalīšanas darbības un kuru vēlāk pilnveidoja Gotfrīds Leibnics – tas pats, kurš piedāvāja binārās skaitīšanas sistēmas principus, kuri ir pamatā visu moderno datoru darba valodai.…