Lugas pamatnoskaņa ir sašutuma pilns kliedziens pret tiem, kam vara sabradāt vājo, neaizsargāto. Drāmas varones nāve, traģiskā sajūta, kas rodas lugas noslēgumā, pati par sevi nes līdzi lielu aktivizējošu spēku.1
„Mana sieviešu kustības ideja nav vis aizņemta no Bēbeļa, bet tā izrietējusi no manis pašas. Es visām pazemotām esmu māsa un gribu tās modināt un par viņām atriebties. Lai nu arī varbūt es neesmu atriebusi sievietēm nodarītās pārestības..., tad tomēr man gribas ticēt, ka es latvju sieviešu likteņa uzlabošanā un garīgās kultūras pacelšanā ko neko tomēr esmu darījusi. Tās ir vērtības, kas latvju kultūrā izkristalizējušās no manām ciešanām un šinī gadījumā – no manām mīlas ciešanām.”2 Savā referātā „Tikumības jautājums lugā „Zaudētās tiesības”” Aspazija raksta, ka „nabaga Laima ir gatava priekš savējiem iet cietumā, gatava mirt vienreiz – desmitreiz. Bet no viņas tiek prasīts daudz vairāk; nevis miesīga nāve ir tā briesmīgākā, daudz šausmīgāka par viņu ir garīga nāve, kur cilvēks, dzīvs būdams, ir aprakts.”3
„Ak tu manu sūru, rūgtu mūžu!”, iesaucas Marija, Laimas māte, lugas sākumā. Marijai dzīvē nav veicies, viņas lielākā problēma ir tā, ka vīrs, Sniedziņš, pagadījies liels dzērājs. Tajā pašā laikā Marija, kā kārtīga sieva, uztraucas par savu vīru dzērāju. Viņa pat neiebilst, kad tas atkal pārrodas mājās piedzēries, ka tas jau sāk nodzert visus ģimenes ietaupījumus. Pēdējā laikā vīrs nodzēris ne tikai visu savu naudu, bet arī to, kas paredzēta nodošanu maksāšanai un kuru sapelnījusi vecākā meita Laima, ar savu šuvējas darbu. Jau pašā lugas sākumā iezīmējas sieviešu lielā loma. Tiek parādīts, ka vīrs ir nodzēries un, ka viņš nepilda savu vīrieša pienākumu – nerūpējas par ģimeni, neuztur savu sievu un bērnus. Līdz ar to visas rūpes tiek noveltas uz ģimenes sieviešu pleciem.
Lugas galvenā varone ir Laima. Viņa ir tā, kas uzņemas apgādāt ģimeni ar pārtiku, viņa ir tā, kas gatava teju uz visu, lai tikai nepieļautu, ka mazais brālis varētu sākt zagt maizi, vai arī tikt izmests no skolas.
Laimas māte ir slimības sagrauta un nespēj strādāt, taču tajā pašā laikā kopā ar viņiem dzīvo arī Grieta – Marijas svainene. Sievietei spēka vēl gana, taču algotu darbu viņa strādāt netaisās. Laima: „Raug, krustmāmiņ, tu un es, kas mēs par divi varenām sievām, - vai mēs nevaram strādāt?” …
