Zinātne nevar pastāvēt bez plaša plāna informācijas. Pētītājs izmanto oficiālo statistiku no preses, bet nepietiekošu viņš iegūst socioloģiskajās aptaujās, kurās tiek noskaidrotas respondentu subjektīvie uzskati. Atbildes tiek precizētas, apkopotie dati attēloti statistisko tabulu veidā, tiek noskaidrotas iegūtās likumsakarības. Gala rezultāts – zinātnes teorijas uzbūve, kas ļauj paredzēt nākotnes parādības un izstrādāt praktiskās rekomendācijas.
Socioloģiskais pētījums sākas ar problēmas izstudēšanas, mērķu un hipotēžu izvirzīšanās, teorētiskā modeļa konstruēšanas. Nākamais posms ir instrumenta izstrādāšana, primāro datu savākšana un to apstrāde. Sākot pētīšanas programmu, jāizstrādā tās teorētiskā- metodoloģiskā daļa, kuras saturs noteic gala rezultātus un to kvalitāti.
Praktiskajā daļā skolēni ļoti bieži veic aptaujas, veido anketas, veic intervijas, lai iegūtu informāciju, kas palīdz atrisināt izvirzītos uzdevumus. Aptaujas metodi izmanto, ja vajadzīgas ziņa par indivīda rīcības motīviem, uzskatiem, vajadzībām, vērtību sistēmu. Lai šādu informāciju iegūtu, autors sastāda anketu un veic anketēšanu.
Aptauja noderīga gan kā pētījuma metode, gan kā palīgmetode, lai varētu iegūt nepieciešamo informāciju un uz tās pamata izvirzītu noteiktus pieņēmumus.…