Galvenās prasības anketu izstrādē, iegūto rezultātu izvērtēšanā un apstrādē

Anketa ir speciāli izstrādāts jautājumu saraksts. Kompozicionāli anketu veido trīs daļas: ievaddaļa, pamata daļa un demogrāfisko datu daļa. Anketas var aizpildīt gan respondents, gan intervētājs. Jautājumi var būt slēgti – ar dotiem atbilžu variantiem – un atklāti, uz kuriem respondents atbild tādā veidā, kā viņš pats vēlas. Atbildes uz jautājumiem var iegūt, respondentu intervējot tiešā veidā vai pa telefonu vai arī izmantojot pastu vai kādu preses izdevumu.1
Aptauja ir viena no vispopulārākajām un visbiežāk lietotajām empīrisko socioloģisko pētījumu metodēm. Ar aptaujas palīdzību iespējams iegūt informāciju par cilvēku dabas motīviem, viņu vajadzībām, interesēm un uzskatiem, kā arī sociāli demogrāfiskiem datiem. Lai spētu pareizi veidot aptaujas ir jābūt spējai izcili operacionalizēt ar mainīgajiem. Tomēr jebkurā gadījumā ir iespējamas kļūdas, gan respondentu, gan aptaujas sagatavotāju, pie kam pirmās nereti veidojas no anketas vai intervētāja neprecizitātes.Anketas rezultāts ir tieši atkarīgs no iegūto datu kvalitātes, kas, savukārt ir cieši saistīts ar sastādītās anketas dizainu un jautājumu formulējumu.
Darba pirmajā daļā tiek aplūkotas veicamās darbības, gatavojoties anketas sastādīšanai – pētījumu mērķu formulēšana, anketas mērķu noteikšana, kam seko atbilstošas mērķa auditorijas atlase, anketas tipa, jautājumu utml. izvēle.
Otrajā daļā galvenā uzmanība ir pievērsta anketas sastādīšanai – jautājumu izvēlei un veidošanai, anketas dizainam, kā arī anketas iepriekšējai testēšanai.
Trešā darba daļa aplūko jautājumus par anketu apstrādi, iegūto datu analīzi, izmantojot statistikas tehnikas, rezultātu interpretāciju pētījuma noslēgumu pārskatos un to tālāku izmantošanu.…