Romantisms ir literatūras virziens kultūrā un mākslā, kas radās 18.gs. beigās un 19.gs. pirmajā pusē. Romantisms radās kā opozīcija klasicismam, jo klasicisma kultūra jau bija "izsmēlusi" sevi un radās nepieciešamība pēc jaunām tēmām literatūrā un mākslā. Romantisms pievēršas cilvēka iekšējai dzīvei, individuālajiem pārdzīvojumiem, neparastām parādībām, kas klasicisma periodā netika popularizētas. Raksturīgākās iezīmes ir emocionalitāte, subjektīvisms, simbolizācija.
Viens no ievērojamākajiem romantiķiem Johans Volfgangs Gēte. Johans Volfgangs Gēte dzimis 1749. gadā Frankfurtē, vidusšķiras birģieru ģimenē. Vecāki centās nodrošināt labu izgītību. Gēte bija spējīgs bērns, jau 7 gadu vecumā iemācās latīņu, sengrieķu, fraču, senebreju valodu. Jau no mazām dienām aizraujas ar literatūru, lasīšanu, Antīko literatūru. Homērs Gētem bija viens no mūža autoritātēm. Saista dzeja, dzejot sācis jau 10 gadu vecumā.
Studējis Leipcigas universitātē jurisprudenci. Studijas Gēti neaizrauj, nevēlas strādāt šajā nozarē. Leipcigā vairāk aizraujas ar teātru apmeklēšanu, koncerti – bohēmiskais periods, kas ietekmē viņa veselību. Leipcigā aizraujas ar apgaismotājiem, it īpaši Lesingu. 1769.gadā atgriežas Frankfurtē ārstēties. Interesējas par ezotēriskām mācībām, mistiku, kabalistiku.
1770.gadā dodas uz Strasbūtu, kur pabeidz studijas, aizraujas ar vēsturi, anatomiju, interesējas par ķīmiju, veic visādus eksperimentus. Gēte satiekas ar Herderu un sāk darbu pie tautasdziesmu vākšanu, iepazīstas ar Šekspīra daiļradi, kas atstāj uz viņu dziļu iespaidu.
1771. gadā Gēte aizstāv disertāciju un iegūst jurisprudences grādu. 1772. gadā dodas praksē Vederas komerctiesā. Tur viens no viņa kolēģiem izdara pašnāvību mīlestības dēļ – rodas ierosme "Jaunā Vertera ciešanām".
Pēc prakses atgriežas Frankfurtē, kur dzīvojot top daudzi darbi. Raksta dzeju, kur galvenās tēmas ir mīlestība, daba. Top dzejoļu cikli. Gēte raksta bez patosa, viņa lirika ir domāta vidusšķirai, rakstīta tautas valodā.
…
