Galvas un maņu orgānu attīstība bērnam embrionālajā periodā

Ārējās auss attīstība ir saistīta ar 1. un 2. rīkles loku un 1. rīkles rievu. Auss gliemežnīcai 1. lokā veidojas 3 aizmetņi. Ārī 2. lokā rodas 3 aizmetņi. 1. rīkles sprauga kļūst par ārējo dzirdes eju. Tās sienā attīstās auss sēra dziedzeri, kas ir pārveidoti apokrīnie sviedru dziedzeri. Bungplēvīte norobežo ārējo auss eju no vidusauss dobuma. Bungplēvītes pamatu veido kolagēnšķiedras, ko no ārējās auss puses sedz plāna epiderma, bet vidusauss puses – gļotāda ar plakano epitēliju. Ar bungplēvītes iekšējo virsmu ir saistīts āmuriņa kātiņš. [1 ;104]

Secinājumi
1. Piektajā attīstības nedēļā embrijam palielinās galva, labāk saskatāmi kļūst maņu orgāni. Var redzēt acis, ausis un pat degunu. Vienlaikus ar galvas smadzeņu attīstību parādās kakls, un galva iegūst normālu saistību ar ķermeni.
2. Zobu attīstība ir sarežģīts un ilgstošs process, kas sākas 2. embrioģenēzes mēnesī un beidzas ar pēdējo dzerokļu jeb gudrības zobu izšķilšanos.
3. Maņu šūnas pēc attīstības un uzbūves iedala primārajās un sekundārajās maņu šūnās. Primārās maņu šūnas ir ožas un redzes šūnas. Sekundārās maņu šūnas nav nervu šūnas, un tām nav arī izaugumi.
…