Visā dzīvajā dabā nav sarežģītāka un pilnīgāka orgāna par cilvēka galvas smadzenēm . Cilvēkam par savu stāvokli , par savu varu pār dzīvo un nedzīvo dabu jāpateicas tieši smadzenēm . Galvas smadzenes regulē visus organisma fizioloģiskos procesus un visas cilvēka reakcijas , izstrādā arvien jaunas un pilnīgākas to formas . Ar savām funkcijām un struktūru cilvēka smadzenes krasi izceļas visu citu dzīvnieku smadzeņu starpā .
Tās ir vispilnīgāk izstrādātais augstākās nervu darbības aparāts ar vissarežģītāko uzbūvi . Galvas smadzenes ir augsti organizēta vienība , ko veido miljardi nervu šūnu un šķiedru ar stingri noteiktu izvietojumu un funkciju .
Cilvēka galvas smadzeņu spēcīgā attīstība neapšaubāmi liecina par viņa augsto garīgo attīstību . Bet tikai pēc smadzeņu lieluma un uzbūves vien vēl nevar spriest par cilvēka gara spējām . Uzskats , ka cilvēkiem ar augstāku intelektu smadzeņu krokas ir spēcīgāk attīstītas , nav pierādīts .Cilvēces vēsturē ir zināmi ne mazums izcilu , spējīgu un talantīgu cilvēku , kā ar ļoti lielām , tā ar ļoti mazām smadzenēm .
Rakstnieka I . Turgeņeva smadzenes svēra 2012 g , Bairona – 2238 g , Šillera – 1871 g , bet tāds pats smadzeņu svars bija sastopams arī cilvēkiem , kas garīgā ziņā ne ar ko neizcēlās . No otras puses , garīgi ļoti apdāvinātiem cilvēkiem ir bijušas smadzenes ar pavisam nelielu svaru ;ķīmiķim Lībiham 1325 g , dzejniekam Vitmenam – 1282 g , bet rakstniekam Anatolam Fransam – pat tikai 1017 g Šie nedaudzie piemēri skaidri parāda , ka cilvēka gara spējas vai apdāvinātība nav tieši saistīta ar smadzeņu apjomu un svaru . Tātad jāatzīst , ka intelektuālo spēju dažādība acīm redzot saistīta ne tikai ar smadzeņu svaru , ar to garozas uzbūves raksturu , virsmas lielumu , bet pats galvenais – ar smadzeņu vielas nervu šūnu funkcionālām spējām un to fizioloģisko aktivitāti .
1.Galvas smadzenes .
Cilvēka galvas smadzeņu attīstības pakāpi raksturo šādi dati :cilvēka smadzenes jaunpiedzimušam sver apmēram 350 g (1/8 no ķermeņa svara ) , Pirmā mēneša beigās apmēram 450 g , bet gada beigās to svars gandrīz divkāršojas , sasniedzot 700 – 800 g . Sešu gadu vecumā galvas smadzeņu svars ir apmēram trīs reizes lielāks nekā jaunpiedzimušam , bet 10 gadu vecumā jau sasniedz 1300 g . Divdesmit gadu vecumā galvas smadzeņu vidējais svars gandrīz sasniedz savas robežas – vidēji 1375 g (1/40 no visa ķermeņa svara ) . Pēc 60 gadu vecuma smadzeņu svars sāk pakāpeniski un lēni samazināties . …
