Katras tautas dzīvē šķiet nav nekā pastāvīga kā no iepriekšējām paaudzēm pārņemtas ierašas un tradīcijas. Līdzās citām senām tautas tradīcijām , kas veidojušies gadsimtiem ilgi un ko viena paaudze nodeva nākamajai, pastāv arī viesmīlības likumi un galda uzvedības normas. Cilvēki visos laikos centušies savu sadzīvi veidot ētisku.
Galda uzvedības likumi pastāv un izpaužas cilvēku uzvedības normās. Cenšanās šīs normas ievērot disciplinē mūsu morālo stāju, ārējo un iekšējo kultūru. Galda uzvedības normu pamatā ir cilvēku savstarpējā pieklājība, takta izjūta un cieņa vienam pret otru. Mūsdienu uzvedības normas pie galda, kas veidojušās no tautas tradīcijām, ietver pašu labāko, ko devusi visu tautu senā kultūra mūsu zemē.
Jau antīkajā literatūrā sastopami filozofu un literātu darbi par to, kā cilvēkiem uzvesties pie klāta galda. Tā, piemēram, sengrieķu filozofs Platons savā darbā „ Bankets” rakstīja, par cilvēkiem, kas pratuši noteikt ēdienu un vīnu lietošanas „ zelta robežas”. Senie Grieķi šo robežu pārkāpšanu uzskatīja par galēju zemiskumu, un ka uz to spējīgi tikai barbari. Pie šāda tipa literatūras pieder arī senā skandināvu „ Eda” , tāpat arī ķīniešu filozofa , Konfūcija grāmata ”Zeņ- humanitāte”
…