Izcelšanās un izplatība. Galda bietes cēlušās no savvaļas bietēm, kas vēl tagad aug Vidusjūras zemēs, Mazāzijā, Aizkaukāzā, Krimā, Indijā un citur. Kā kultivētus dārzeņus galda bietes uzturā lieto, sākot ar 8. gs. Latvijā galda bietes ievestas 12. gs. Ar biešu selekciju plašāk sāp nodarboties tikai 19. gs.
Botāniskais raksturojums. Galda bietes (Beta vulgaris) ir divgadīgi svešaputes balandu dzimtas dārzeņi. Pirmajā gadā izaug lapu rozete un sulīga sakne. Uzturā mēs lietojam šo sulīgo sakni (visbiežāk vārītas vai marinētas,arī svaigā veidā salātos). Galda bietēs ir 1,2 – 1,3% olbaltumvielu, 10 –11% ogļhidrātu. No minerālvielām pārsvarā ir kālijs, nātrijs, kalcijs. Vitamīnu galda bietēs nedaudz – 10 – 25 mg % C vitamīna. Galda biešu vērtību palielina organiskās skābes – ābolskābe, citronskābe, vīnskābe un skābeņskābe. Īpatnējo garšu bietēm piedod alkaloīdi – saponīns un betaīns. Ārstnieciskos nolūkos galda bietes lieto pret hroniskiem vēdera aizcietējumiem, nierakmeņu šķīdināšanai, pret mazasinību, kuņģa, aknu un zarnu trakta darbības regulēšanai. …