Gaļas pārstrādes cehs

7. Ūdensapgāde un kanalizācija
Atkarībā no ūdens patēriņa veida, ūdensapgādes sistēmas iedala:
sadzīves – dzeramā;
ražošanas;
ugunsdzēsības ūdens apgādes sistēmas.
Nelieliem objektiem izbūvē apvienotās ūdensapgādes sistēmas. Projektētajai ražošanas ēkai tiks izmantoti gruntsūdeņi, ierīkojot dziļurbumu.
Sadzīves – dzeramā ūdensapgādes sistēma piegādā ūdeni dzeršanai, pārtikas produktu apstrādei un sanitāri higiēniskām vajadzībām. Dzeramo ūdeni pievada ēkās un ēku daļās, kurās paredz uzstādīt attiecīgas sanitāri higiēniskas ierīces. Sadzīves – dzeramā ūdens kvalitātei jāatbilst dzeramā ūdens valsts standarta un būvnormatīva LBN 221-98 ’’Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija’’ prasībām. Kvalitātes prasības dzeramajam ūdenim nosaka arī Ministru Kabineta noteikumi Nr. 235, kas nosaka arī kārtību, kādā novērtējama dzeramā ūdens kvalitāte. Nosacījumi attiecas uz virszemes un pazemes ūdeni, kas neapstrādātā veidā vai pēc speciālas sagatavošanas paredzēts cilvēku patēriņam uzturā, uztura gatavošanai un pārtikas ražošanai. Ēkā tiek ierīkoti aukstā un karstā ūdensvada tīkli. Karstajam ūdenim ir jāatbilst prasībām, kādas izvirza ūdens izmantošanas veidam.
Ugunsdzēsības ūdensapgādes sistēma piegādā ūdeni ugunsgrēku dzēšanai. Prasības nosaka LBN221-96 ’’Ugunsdzēsības normas”.
Ražošanas jeb tehniskā ūdensapgādes sistēma ūdeni piegādā tehniskām vajadzībām. Ūdens kvalitātes prasības nosaka ražošanas tehnoloģijas.
Apvienotā ūdensapgādes sistēma piegādās ūdeni gan dzeramā ūdensapgādes, gan ražošanas un atsevišķos gadījumos ugunsdzēsības vajadzībām.
Lietus ūdeņu savākšanas piltuves novieto starp katriem diviem laidumiem un gar malējo laidumu ārmalām attālumā 18-24 m ēkas garenvirzienā. Jumta laukums uz vienu piltuvi nedrīkst pārsniegt 1800 m2.
Iekšējo kanalizāciju ierīko visās ražošanas ēkās un palīgēkās, kurās ir iekšējais ūdensvads.
…