Galaktikas un to sastāvs.
Galaktikas ir milzīgas patstāvīgas zvaigžņu sistēmas, kas sastāv no daudziem miljardiem zvaigžņu un kuras atrodas daudz tālāk par visām redzamajām zvaigznēm. Spēcīgā teleskopā pie visas debess var redzēt aptuveni piecus miljonus galaktiku. Taču patiesībā to ir vēl daudz vairāk. Galaktiku izmēri ir ļoti dažādi – pastāv milzīgas galaktikas un arī pundurgalaktikas. Attālumi līdz galaktikām ir ļoti lieli. Gaisma no tuvākās galaktikas Andromedas miglāja līdz Zemei atnāk 2,3 miljoni gados. Jebkura galaktika ir jāuzskata par zvaigžņu milzīgu sakopojumu, kuru kopā satur gravitācijas spēks. Tajā ietilpst dažādas masas, starjaudas, lieluma, vecuma, krāsas utt. zvaigznes. Kopumā to masa veido galaktikas masas daļu. Galaktikās neizpaliek arī gāze un putekļi, kuru masa gan ir tikai daži procenti no galaktikas kopējās masas. Galvenā starpzvaigžņu gāzes daļa ir ūdeņradis, kas sastopams neitrālā vai jonizētā veidā. Jonizētais ūdeņradis veidojas ap karstām zvaigznēm un izstaro spožas jonizācijas līnijas. Tāpēc jonizētā ūdeņraža apgabali galaktikas attēlā izdalās kā miglāji. Daudz lielākus starpzvaigžņu telpas apgabalus aizņem neitrālais ūdeņradis. Tomēr pašus lielākos un blīvākos veidojumus – mākoņus – rada molekulārais ūdeņradis kopā ar ciānu, oglekļa oksīdu un daudzu citu tipu molekulām. Molekulārie mākoņi ir tās vietas, kurās veidojas jaunas zvaigznes. Tas pierāda to, ka galaktikas nav sastinguši objekti, bet tās atrodas attīstības procesā. Kamēr vien galaktikā ir gāze, notiek jaunu, karstu zvaigžņu veidošanās. Tās pamazām noveco, atdziest – no zilgani baltām kļūst par dzeltenām, tad sarkanām. Novecojot zvaigznes zaudē daļu savas masa, kas kodolreakciju gaitā ir pārveidota, un bagātina galaktikas starpzvaigžņu gāzi ar smagiem elementiem. No šīs gāzes rodas atkal jauna, mazliet citādāku zvaigžņu paaudze, un process turpinās. Zvaigžņu veidošanās nenorit nepārtraukti, bet gan izpaužas atsevišķos veidošanās uzliesmojumos
