Gar Atlantijas piekrasti stiepjas līdzenums. Pārējā Gajānas daļa ir Gviānas plakankalnes robežās. Augstākais valsts punkts ir Roraimo kalns, kurš ir 2875 metrus augsts. Gajāna ir arī bagāta ar ūdenskritumiem, piemēram ar Kajetūras ūdenskritumu, kas sasniedz 226 metru augstumu. Valsts dienvidos ir tādi nelieli kalni kā Kanuku, Kamoa un Sjerra-Akarai.
Piekrastes klimats ir ekvatoriāls. Džordžtaunā vidējā gada gaisa temperatūra ir 27O C, dienas un nakts temperatūra mainās par apmēram 5,5O C. Vidējs gada nokrišņu daudzums piekrastē ir ap 2200-3000 mm. Lietus sezona turpinās no Aprīļa līdz Augustam un no Novembra līdz Janvārim, dažās vietās pateicoties lietus sezonai izkrīt pat līdz 4000 mm nokrišņu gadā. Visu gadu pūš Ziemeļaustrumu pasāti no Atlantijas okeāna puses. Valsts iekšējos apgabalos ir karstāki laika apstākļi ar nozīmīgām temperatūras svārstībām. Valsts Dienvidrietumos gada nokrišņu daudzums ir apmēram 1500 mm.
Gajānā ir arī daudz upju. Tādas upes kā Essekibo, Demerara, Berbisa un Koranteina ienes okeānā lielu ūdens daudzumu.
Gajānā aug daudzas ļoti vērtīgas koku sugas, kas tiek izmantota mēbeļu celšanai un citām saimnieciskām vajadzībām. Iekšējos Gajānas apgabalos tiek atrodams zelts, dimanti, boksīti.
Rupununi apgabalā (kas atrodas dienvidrietumos) ir savannas. Agrāk savannas auga arī gar piekrasti, bet mūsdienās tie rajoni ir izmantoti plantācijām.
…
