Gaiss ir bezkrāsainu gāzu mehānisks maisījums, kas veido Zemes troposfēru. Gaiss sastāv no 78,09% slāpekļa, 20,09% skābekļa, 0,93% cēlgāzu un 0,03% ogļskābās gāzes (pēc tilpuma). Piemaisījumu veidā gaisā atrodas putekļi, mikroorganismi, SO2, NH3 u. c. vielas. Biezi apdzīvotu vietu tuvumā šo piemaisījumu un arī ogļskābās gāzes mēdz būt vairāk. Gandrīz vienmēr gaisā ir arī ūdens tvaiks, kura daudzums pēc tilpuma var būt no 0 līdz 4%.
Gaiss nav redzams, un tam nav ne smaržas, ne garšas. Skābeklis ir mums visnozīmīgākā gaisa sastāvdaļa. Tas nepieciešams elpošanai, degšanai u. c. procesiem. Lielais slāpekļa daudzums gaisā nodrošina tādu kā skābekļa „atšķaidīšanu”, pretējā gadījumā visi degšanas procesi būtu pārāk strauji.Intensīvi attīstoties rūpniecībai, atmosfērā palielinās oglekļa dioksīda jeb ogļskābās gāzes daudzums. Tas izraisa t. s. siltumnīcas efektu. Bet sēra dioksīda un slāpekļa oksīdu piemaisījumu dēļ rodas skābie lieti.
Piemaisījumu daudzuma stipru palielināšanos gaisā sauc par gaisa piesārņošanu. To lielākoties izraisa forsēta un nepārdomāta industrializācija. Bezatkritumu ražošana un gaisā izplūstošo kaitīgo vielu saistīšana ir galvenais priekšnoteikums tīra gaisa saglabāšanai un normāla skābekļa režīma uzturēšanai atmosfērā.…
