Kāpēc daudzu cilvēku dzīve aizrit vienmuļi, neinteresanti, nesaskaņā ar sevi un citiem?Šie cilvēki mokās, neapmeirināti, bet nekādi nespēj saprast, kāpēc. Tiešām, kāpēc nav izejas no šī apburtā loka – pelēkās ikdienišķības? Atbilde ir tikai viena – šie cilvēki nav radoši. Visražīgākajā laikā – bērnībā un jaunībā – viņiem nav maksimāli attīstītas tās smadzeņu daļas, kas ar iztēles un fantāzijas palīdzību rada idejas, viņiem nav izveidota radošās darbības izpratne un pirmpieredze. Šie cilvēki nav iemācijušies paplašināt visu iepriekšējo pieredzi, izmainīt to, iekļaut agrāk nebijušās attiecības un radīt „jaunu īstenību”,var ar dažiem trēniņiem un testiem, kuri varbūt palidzēs. Ja radoša darbība būtu vajadzīga tikai māksliniekiem tad radošo spēju trūkums īpaši lielu ļaunumu nenodarītu. Nav jau pārāk daudz tādu bērnu, kuri noteikti grib kļut par māksliniekiem un ne par ko citu. Taču radošās spējas ir vajadzīgi ari inženieriem, baņķieriem, skolotājiem, uzņēmējiem. Un mīlestība, ģimene, vaļasprieks? Vai tur kas labs iznāks bez iztēles, fantāzijas interesantām idejām? Varu pateikt pilnīgi noteikti – neiznāks!
Mans mērķis ir pieradīt tev, kā mūsu garastavoklis, domašana, jūtas, noskaņojums ir atkarīgi no gaismas, formas un apjoma.Gaismas , formas un apjoma psiholoģiska idarbība mainās, ja mainās formas, apjoma izmēri kompozicijā, gaismas spilgtums. Mana hipoteze ir šāda- gaisma, forma un apjoms norāda un noskaidra mūsu noskaņojumu un var to izmainīt gan uz pozitīvo pusi, gan uz negatīvo.Un gaisma, forma un apjoms palīdz mums jūst plašāk un konkrētāk. Gaismu, formu un apjomu ietekme uz mūs ir milzīga. Mainot gaišumu, tumšumu, formas ritmus un apjomus, mēs varam teikt, ka tās iedarbojas uz jūtām, un uz prātu, pastiprinot ispaidu .No tās ir atkarīga emocionālā noskaņa. Lai to tev paradīt, es savā darbā paskaidrošu tev, kas vispār ir gaisma, forma un apjoms, un es apstiprinu to ar krāsainam bilžu piemēriem.…
