5.Aviācijas ietekme uz Zemeslodes ozona slāni
Ja būsiet izgājis laukā tūlīt pēc negaisa, pabijis pazemes metro stacijās vai telpā, kurā neatlaidīgi rūc kopētājs, noteikti būsiet sajutis asu specifisku smaržu. Tā ir zilā, ūdenī šķīstošā gāze, ko 1840.gadā, pētot ūdens elektrolīzi un elektriskās izlādes procesu gaisā, atklāja vācu ķīmiķis Šonbeins. Viņš jaunatklātajai gāzei deva grieķu cilmes vārdu – ozons, kas tulkojumā nozīmē smarža un ko senie ebreji dēvēja par dievu elpu, apzīmējot svaigo gaisu, kas novērojams negaisā pēc zibens spēriena vai ko var sajust ūdenskritumā.
Jāteic, ka ozons ir kā savdabīgs divdabis. No vienas puses – labs, pat izcili labs un neaizvietojams, no otras puses – ļauns, veselībai kaitīgs un bīstams. Nelielā koncentrācijā ozonu lieto ārstniecībā, lielākā – dažādās dezinfekcijas iekārtās (pārtikas ražošanā, dzeramā ūdens un notekūdeņu attīrīšanā u.c.), bet cilvēka veselībai tas ir kaitīgs. Ozona slānis ap Zemi pasargā tās iemītniekus no pārmērīgas ultravioletās radiācijas, bet ozona klātbūtne piesārņotā pilsētas gaisā – tā saucamajā fotoķīmiskajā smogā – ir nevēlama un cilvēku veselībai kaitīga.
80. gadu sākumā zinātnieku uzmanību piesaistīja Zemes ozona slāņa struktūras izmaiņas.[8]
Aviācija ir viens no nozīmīgākajiem sektoriem, kas rada siltumnīcas efektu izraisošas gāzes.[3;38]
Tūkstošiem pavadoņu, raķešu atdalāmās pakāpes, atkritumu konteineri, ieejot atmosfērā, sadeg, izjaucot līdzsvaru gaisā un radot ozona balansa nopietnus traucējumus.[1]
Bīstama ir ne tikai ozona daudzuma samazināšanās atmosfēras augstākajos slāņos, bet arī tā samazināšanās virszemes zemākajos slāņos. Ozons, kura saturs virs zemes ir viena ppm, kairina elpvadu gļotādu, bet koncentrācijā virs piecām ppm, kļūst indīgs un, iedarbojas uz hemoglobīna sastāvu, kas var izraisīt nāvi. Zemākos troposfēras slāņos ozons veidojas izplūdes gāzu sarežģītu ķīmisko pārvērtību rezultātā, t.i., tā saucamā foto ķīmiskā “smoga” reakcija. Civilās aviācijas uzņēmumi ir viens no tāda piesārņojuma avotiem, kas sevišķi jūtams šo uzņēmumu tuvumā.[8]
Oglekļa oksīds tiešā veidā neiedarbojas uz cilvēka veselību, taču lielā daudzumā ir kaitīgs videi, jo saistīts ar atmosfēras globālās sasilšanas procesiem – ir „siltumnīcas efektu” veicinoša gāze. Pastāv uzskats, ka CO2 galvenais izraisītājs atmosfērā ir aviācijas radītās izplūdes gāzes. Aviācijas izraisītā ogļskābās gāzes palielināšanās atmosfērā var izraisīt nevēlamas pārmaiņas Zemes klimatiskajos apstākļos. Gāze, uzkrājoties atmosfēras augšējos slāņos, un tās pārpalikumi, kas netiek iesaistīti biosfēras dzīvības procesos, veido īpatnēju slāni, kas ir caurlaidīgs Saules radiācijai, bet aiztur no Zemes virsas atstarotos infrasarkanos starus. Tas var izraisīt tā saucamo siltumnīcas efektu un izmainīt planētas vidējo temperatūru. Pētnieki nav vienisprātis par siltumnīcas efekta izraisītajām sekām. Tomēr – jo vairāk siltumnīcas efektu izraisošu gāzu nokļūs atmosfērā, jo siltāks būs Zemes klimats.[3;40]
…
